8. Article

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa universitātes lektore Mg. iur. Zane Vorslava - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 110. pantam. Likumdevējs ar apstrīdēto normu neesot liedzis Pieteikuma iesniedzējai saņemt valsts sniegtu pabalstu, bet paredzējis vienīgi nosacījumus pabalsta saņemšanai. Līdz ar to likumdevējs esot izpildījis Satversmes 110. pantā noteikto pienākumu. Tiesību uz vecāku pabalstu īstenošana esot tiešs valsts pamattiesību izpildes pienākums, kas skatāms kopsakarā ar Satversmes 110. pantu. Ņemot vērā sociālo tiesību, tai skaitā tiesību uz vecāku pabalstu, specifisko raksturu, tās esot īstenojamas atbilstoši Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktajam, ka ikvienam cilvēkam, proti, sabiedrības loceklim, ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu un viņa personības pašcieņas uzturēšanai un brīvai attīstībai nepieciešamo tiesību īstenošanu ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā ar nacionālo pasākumu palīdzību un starptautiskas sadarbības ceļā atbilstoši katras valsts struktūrai un resursiem. Sociālās tiesības esot īpašas un atšķirīgas cilvēktiesības, jo to īstenošana esot tieši atkarīga no katras valsts ekonomiskās situācijas un pieejamajiem resursiem, tātad cieši saistīta ar katras valsts iespējām. Tāpat arī starptautiskās tiesības uzliekot valstij pienākumu maksimālajos pieejamo resursu ietvaros un ar atbilstošiem līdzekļiem augošā tempā panākt pēc iespējas pilnīgu sociālo tiesību īstenošanu. Ņemot vērā sociālo tiesību un attiecīgo tiesību normu nepastāvību un biežās izmaiņas, esot grūti prognozēt konkrētu sociālo tiesību īstenošanas apmēru un sistēmu, tomēr sociāli apdrošinātas personas statuss nedodot personai tiesības paļauties uz konkrētiem atlīdzības izmaksas nosacījumiem. Tas dodot personai tiesības paļauties tikai uz to, ka valsts tai piešķirs sociālo nodrošinājumu atbilstoši tiesību normām, kādas būs spēkā laikā, kad personai attiecīgais nodrošinājums būs nepieciešams. Secinājumu daļa