2. Article
Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums
Saistošajos noteikumos Nr.59 bija nepieciešams veikt
papildinājumus un precizējumus atbilstoši pašreizējai
situācijai, lai klientiem piedāvātu cik vien iespējams
lielu pakalpojumu klāstu, kas attiecas uz mājokļa
pielāgošanu. Šobrīd ar mājokļa pielāgošanu tiek saprasta ne
tikai fiziska vides pieejamība, bet arī dažādu viedo ierīču
lietošana, specifisku mēbeļu izgatavošana vai specifiskas
sadzīves tehnikas iegāde, kas personai, kura pārvietojas
riteņkrēslā, atvieglo dažādas darbības mājsaimniecībā,
padarot šo personu mazāk atkarīgu no citu cilvēku
palīdzības.
Saistošajos noteikumos paplašināts pakalpojumu sniedzēju
loks, paredzot, ka mājokļa pielāgošanu veic ne tikai
būvkomersants, bet komersants, jo Pabalsts tiek piešķirts
ne tikai būvniecības darbu veikšanai.
Saistošajos noteikumos precizēts, ka atzinumu par to, ka
iestājušies ārkārtas apstākļi un personai Pabalstu varētu
piešķirt atkārtoti, sniedz ergoterapeits.
Saistošajos noteikumos paredzēts, ka personai netiek
piešķirts Pabalsts, ja sešu mēnešu laikā pēc Rīgas Sociālā
dienesta lēmuma par Pabalsta piešķiršanu personai nav
uzsākta personas mājokļa pielāgošana. Atkārtoti pieteikties
Pabalsta saņemšanai persona var ne ātrāk kā vienu gadu pēc
tiesību uz Pabalstu zaudēšanas.
Vislielākais Pabalsta saņēmēju skaits bija 2008. un
2009.gadā, kad Pabalsta apmērs bija 3000 latu. Valsts
sociālekonomiskās situācijas ietekmē Pabalsta apmērs no
2010.gada tika samazināts uz 1500 latiem jeb 2134,31
euro. Samazinoties Pabalsta apmēram, samazinājās arī
Pabalsta saņēmēju skaits (no 76 personām 2009.gadā līdz 46
personām 2016.gadā).
Kopš 2010.gada, kad Pabalsta apmērs tika noteikts
2134,31 euro, ir palielinājušās darbaspēka izmaksas
būvniecības nozarē un būvmateriālu cenas. Atbilstoši
Centrālās statistikas pārvaldes datiem, būvniecības nozarē
strādājošajiem bruto mēneša darba alga ir 876,75
euro (167 darba stundas - vidējais darba stundu
daudzums mēnesī 2017.gadā x 5,25 euro - vidējā darba
stundas likme būvniecības nozarē 2017.gadā). Darba devējam,
ņemot vērā visus obligāti veicamos maksājumus, viens
strādājošais izmaksā 1083,94 euro mēnesī. Jāņem
vērā, ka vienā objektā visbiežāk nodarbinātas 2 personas
(aptuvenās darba devēja izmaksas 2 strādājošajiem 1083,94
euro x 2 = 2167,88 euro). Saskaņā ar pēdējiem
Rīgas Sociālā dienesta telpu kosmētisko remontu iepirkumu
datiem, viena m2 izmaksas ir 167,66 euro
(10m2 izmaksas - vidēji 1677 euro). Jāņem
vērā, ka mājokļa pielāgošanā vairumā gadījumu nav vis telpu
kosmētiskais remonts, bet gan telpu kapitālā pārbūve, kur
šīs izmaksas ir vēl lielākas. Savukārt mājokļa pielāgošanai
nepieciešamo dokumentu izstrāde izmaksā vidēji 120-150
euro. Tas nozīmē, ka viena mājokļa pielāgošanas
izmaksas var sasniegt 4000 euro.
Ņemot vērā iepriekšminētos aprēķinus, secināms, ka viens
no galvenajiem iemesliem klientu skaita samazinājumam ir
Pabalsta apmēra neatbilstība tirgus cenām. Lai uzlabotu
esošo situāciju un radītu lielākas iespējas klientiem veikt
mājokļa pielāgošanu, saistošajos noteikumos Pabalsta summa
palielināta no 2134,31 euro uz 4000 euro.
Saistošajos noteikumos paredzēta iespēja veidot rindu
gadījumā, ja pieprasījums pēc Pabalsta pārsniegs Rīgas
pilsētas pašvaldības budžetā plānotos finanšu
līdzekļus.
Saistošajos noteikumos precizēts, ka mājokļa nodošanu
ekspluatācijā pēc darbu pabeigšanas veic mājokļa
īpašnieks.
asbuilding-codeconstructionemployerinvoicejoint-stockremunerationsalarytax-authorityvid