12. Article

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku. Izskatāmajā lietā apstrīdētais Noteikumu Nr. 350 91. punkts ir zaudējis spēku 2017. gada 10. augustā - jau pēc tam, kad Satversmes tiesā tika saņemts Ministru kabineta atbildes raksts. Ministru kabineta argumenti par tiesvedības izbeigšanu lietā ir balstīti nevis uz to, ka apstrīdētā norma zaudējusi spēku, bet gan uz to, ka apstrīdētās normas saturs pēc būtības esot bijis dublēts ar augstāka juridiska spēka tiesību normā ietvertu regulējumu - Pārejas noteikumu 52. punktu. Satversmes tiesa norāda, ka Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis atzīt Noteikumu Nr. 350 91. punktu par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža, jo tas esot pieņemts ultra vires un neatbilstot Satversmes 64. pantam (sk. lietas materiālu 9.-11. lp.). Tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību normas spēkā esības priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 23. punktu un 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Gadījumos, kad tiesību norma ir pieņemta ultra vires, var tikt uzskatīts, ka tā nekad nav bijusi spēkā un tāpēc arī nevar radīt tiesiskas sekas (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 13. punktu). Ņemot vērā minēto, izskatāmajā lietā nepieciešams izvērtēt, vai Noteikumu Nr. 350 91. punkta pieņemšanas kārtība ir ievērota un vai šī tiesību norma vispār varēja radīt personām kādas tiesiskās sekas. Turklāt Ministru kabineta norādītais apstāklis, ka Noteikumu Nr. 350 91. punkta saturs pēc būtības esot bijis dublēts ar augstāka juridiska spēka tiesību normā ietvertu regulējumu, nav pastāvējis visu šā punkta spēkā esības laiku, jo Pārejas noteikumu 52. punkts tika pieņemts vēlāk. Līdz ar to tiesvedība izskatāmajā lietā ir turpināma.