16. Article

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Noteikumu Nr. 445 27. punkts neatbilst Satversmes 1. pantā nostiprinātajam tiesiskās paļāvības principam. Tomēr, kā izriet no izskatāmās lietas materiāliem, ir šaubas par to, vai Noteikumu Nr. 445 27. punkts izdots, ievērojot likumdevēja piešķirto pilnvarojumu, kas ietverts Izglītības likuma 14. panta 16. punktā (sk. Saeimas viedokli lietas materiālu 93.-95. lp.). Līdz ar to Satversmes tiesai abstraktās tiesību normu kontroles ietvaros visupirms jāizvērtē, vai Ministru kabinets ir ievērojis tiesību normas pieņemšanas kārtību, proti, vai Noteikumu Nr. 445 27. punkts ir izdots, ievērojot valsts varas dalīšanas principu (sk. arī šā sprieduma 14. punktu). Satversmes tiesai ir jānoskaidro pilnvarojošo normu saturs un mērķis, kā arī tas, vai Ministru kabinets nav pārsniedzis tam likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma robežas. Noteikumu Nr. 445 27. punkts nosaka pedagogiem dažādu kvalitātes piemaksas aprēķināšanas kārtību, iedalot pedagogus pēc ieņemamā amata un specializācijas. Šis punkts ir izdots, atsaucoties uz Izglītības likuma 14. panta 16. punktu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt pedagogu darba samaksas kārtību un apmēru. Ar izpildvarai doto pilnvarojumu jāsaprot ne tikai viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība un mērķis (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.2. punktu). Kad Ministru kabinets pieņēma Noteikumu Nr. 445 27. punktu, spēkā bija Izglītības likuma 53. panta pirmās un l.1 daļas redakcija, atbilstoši kurai pedagoga darba samaksas noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus - profesionālo kvalifikāciju, darba slodzi un darba stāžu, kā arī piešķirto kvalitātes pakāpi. Atbilstoši Izglītības likumam piemaksa par piešķirto kvalitātes pakāpi ir paredzēta tikai pedagogiem, turklāt tikai tiem pedagogiem, kuriem ir tiesības uz kvalitātes novērtējumu. Tās ir personas, kuru pedagoģiskā darba stāžs ir ne mazāks par vienu gadu un kuras piedalās vispārējās izglītības programmu īstenošanā. Likumdevējs Izglītības likumā nav noteicis specifisku pedagogu iedalījumu, citstarp arī atkarībā no amata vai specializācijas. Ministru kabinetam ir dots pilnvarojums noteikt pedagogu amatus un specializāciju, taču šis pilnvarojums nerada Ministru kabinetam tiesības veidot tādu normatīvo regulējumu, kas pedagogiem atkarībā no to amata vai specializācijas nosaka atšķirīgas tiesības un pienākumus. Līdz ar to kvalitātes pakāpes piešķiršanas kontekstā ne konkrēta pedagoga amatam, ne specializācijai nav nozīmes. Kvalitātes novērtēšanas ietvaros nav jāvērtē personas darbs ārpus pedagoģiskā darba vispārējās izglītības programmas īstenošanā. Ministru kabinets, izdodot Noteikumu Nr. 445 27. punktu, papildus tobrīd spēkā bijušajā Izglītības likuma 53. panta pirmās un l.1 daļas redakcijā ietvertajiem kritērijiem ir paredzējis Izglītības likumā nenoteiktu kritēriju - pedagogu iedalījumu atkarībā no ieņemamā amata un specializācijas. Tādējādi pedagogiem ar vienādu kvalitātes pakāpi var būt atšķirīgs piemaksas apmērs. Šādai atšķirībai nav pamata. Izglītības likuma 14. panta 16. punkts nepilnvaro Ministru kabinetu noteikt atšķirīgus, no pedagoga specializācijas vai amata atkarīgus veidus, kādos aprēķināma piemaksa par kvalitāti. Tātad Ministru kabinets, pieņemot Noteikumu Nr. 445 27. punktu, ir darbojies pretēji Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošajam varas dalīšanas principam, pārkāpis likumdevēja piešķirto pilnvarojumu un rīkojies ultra vires. Līdz ar to Noteikumu Nr. 445 27. punkts nav pieņemts pienācīgā kārtībā un neatbilst Satversmes 1. un 64. pantam.
asgovernmentjoint-stocklegislationmksaeima