2. Article

Pieteikuma iesniedzēji - divdesmit viens Saeimas deputāts (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka Noteikumu Nr. 350 91. punkts ir izdots ultra vires, turklāt tas neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. un 91. pantā nostiprinātajiem tiesiskās paļāvības un tiesiskās vienlīdzības principiem. Savukārt Noteikumu Nr. 445 27. punkts neatbilstot Satversmes 1. pantā nostiprinātajam tiesiskās paļāvības principam. Kopš 2016. gada 1. septembra daļai pedagogu ir noteikta atšķirīga samaksa par kvalitātes pakāpēm, proti, kvalitātes pakāpēm atbilstošas piemaksas vairs netiek aprēķinātas proporcionāli tarificētajai amata slodzei, bet gan proporcionāli tarificēto mācību stundu skaitam. Noteikumu Nr. 350 91. punkts esot izdots, pārkāpjot Izglītības likuma 49.1 panta pirmo un trešo daļu, jo tas atsevišķām pedagogu grupām liedzot Izglītības likuma 49.1 panta pirmajā daļā nostiprinātās tiesības ne retāk kā reizi piecos gados saņemt pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtējumu (turpmāk - kvalitātes novērtējums), kā arī lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu Izglītības likuma 49.1 panta trešajā daļā noteiktajā termiņā. Ar Noteikumu Nr. 350 91. punktu pedagogiem tiekot liegtas tiesības uz kvalitātes novērtēšanas uzsākšanu, pilnībā apturēta arī tālākā kvalitātes novērtēšana un attiecīgi arī kvalitātes pakāpes piešķiršana. Pārejas noteikumu 52. punktam un Noteikumu Nr. 350 91. punktam esot atšķirīgs regulēšanas priekšmets. Ar Pārejas noteikumu 52. punkta pieņemšanu neesot novērsta Noteikumu Nr. 350 91. punkta neatbilstība Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai. Ja likumdevējs būtu vēlējies apturēt nevis tikai kvalitātes pakāpju piešķiršanu jau pēc kvalitātes novērtēšanas, bet arī pašu kvalitātes novērtēšanu 2016./2017. mācību gadā, tam vajadzētu būt skaidri paredzētam Pārejas noteikumu 52. punkta tekstā. Tādējādi likumdevējs neesot ierobežojis Izglītības likuma 49.1 panta pirmajā daļā noteiktās un Noteikumos Nr. 350 detalizētās pedagogu tiesības saņemt kvalitātes novērtējumu. Likumdevējs neesot devis Ministru kabinetam pilnvarojumu pieņemt materiāla rakstura tiesību normas, kas nosaka vai ierobežo pedagogiem Izglītības likumā noteiktās tiesības saņemt kvalitātes novērtējumu vai termiņu, kādā pedagogiem ir tiesības saņemt lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu. Izglītības likuma 14. panta 37. punktā ietvertais likumdevēja pilnvarojums dodot Ministru kabinetam vien tiesības detalizēt to, kādā veidā realizējamas Izglītības likuma 49.1 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktās tiesības. Noteikumu Nr. 350 91. punkts neparedzot nedz kārtību un kritērijus Izglītības likuma 49.1 panta pirmajā daļā pedagogiem piešķirto tiesību realizēšanai, nedz dokumentus, ko pedagogs iesniedz viņa kvalitātes novērtēšanai, nedz pedagoģiskā darba stāžu, kas nepieciešams attiecīgās kvalitātes pakāpes piešķiršanai, nedz arī kvalitātes pakāpi apliecinoša dokumenta paraugu. Ministru kabineta izdoto Noteikumu Nr. 350 91. punkts ierobežojot pedagogu tiesības un būtiski pārsniedzot ar Izglītības likuma 14. panta 37. punktu piešķirto pilnvarojumu. Noteikumu Nr. 350 91. punkts kā neatbilstošs Satversmes 64. pantam esot atzīstams par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Noteikumu Nr. 350 91. punkts pārkāpjot arī tiesiskās paļāvības principu, jo pedagogiem ar atpakaļvērstu spēku tiekot liegtas tiesības uz kvalitātes novērtējumu un tiesības iegūt piemaksu par veikto darbu, kura aprēķināta atbilstoši iegūtajai kvalitātes pakāpei. Ministru kabinets neesot paredzējis saudzējošu pārejas režīmu, un vispār neesot tādu sabiedrības interešu, kuru dēļ varētu būt attaisnojams pedagogu tiesiskās paļāvības pārkāpums. Turklāt Noteikumu Nr. 350 91. punkts neatbilstot arī Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzējs norāda uz divām pedagogu grupām, kas atrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos. Pirmajā grupā ietilpstot pedagogi, kuri: 1) atbilst Izglītības likuma 49.1 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, bet kuriem kvalitātes pakāpe vēl nav piešķirta; 2) pirmreizējo kvalitātes novērtējumu saņēmuši 2012. gadā un kuru kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš beidzas 2017. gadā; 3) pirmreizējo kvalitātes novērtējumu saņēmuši 2013. gadā un kuru kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš beidzas 2018. gadā. Otrajā grupā ietilpstot pedagogi, kuri saņēmuši kvalitātes novērtējumu un kuru kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš beidzas no 2019. gada. Visiem pedagogiem, vienalga, pie kuras no abām minētajām grupām viņi pieder, esot tiesības ne retāk kā reizi piecos gados saņemt kvalitātes novērtējumu, kas dod tiem tiesības saņemt Izglītības likuma 53. panta 1.1 daļā paredzēto piemaksu par kvalitātes pakāpi. Atšķirīgā attieksme pret minētajām personu grupām izpaužoties tādējādi, ka pirmās grupas pedagogiem ar Noteikumu Nr. 350 91. punkta pieņemšanu, piešķirot tam atpakaļvērstu spēku, esot liegtas tiesības saņemt gan kvalitātes pakāpi, gan arī par to paredzēto piemaksu, kas otrās grupas pedagogiem esot pieejamas pilnā apmērā. Turklāt arī pirmās grupas ietvaros pedagogu tiesību apjoms esot atšķirīgs atkarībā no laika posma, kurā viņi nevarēs saņemt kvalitātes pakāpi un attiecīgo piemaksu. Ar Noteikumu Nr. 350 91. punktu radītajai atšķirīgajai attieksmei neesot leģitīma mērķa. Tomēr Pieteikuma iesniedzējs argumentējis šādas attieksmes neatbilstību samērīguma principam, ņemot vērā to, ka kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveide varētu tikt veikta, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības. Noteikumu Nr. 445 27. punkts neatbilstot Satversmes 1. pantam, jo pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. Pedagogiem, kuri ieguvuši kvalitātes pakāpi, esot radusies tiesiskā paļāvība uz to, ka piemaksa par attiecīgo kvalitātes pakāpi tiks aprēķināta vienādi - par visu paveikto darbu visa kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņa laikā. Proti, 2016. gada 1. septembrī spēku zaudējušo Noteikumu Nr. 836 28.1 punktā bijis noteikts, ka pedagogiem, kuriem ir piešķirta 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpe, nosaka piemaksu attiecīgi 31,87 euro, 79,68 euro un 99,60 euro apmērā par vienu pedagoga darba likmi proporcionāli tarificētajai slodzei. Savukārt, pieņemot Noteikumu Nr. 445 27. punktu un piešķirot tam tūlītēju spēku, kā arī neparedzot pārejas noteikumus, esot pārkāpta to pedagogu tiesiskā paļāvība, kuri ir saņēmuši 3., 4. vai 5. kvalitātes pakāpi un kuriem laikā, kamēr kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš vēl nebija beidzies, ar Noteikumu Nr. 445 27. punktu noteikta nelabvēlīgāka piemaksas aprēķināšanas kārtība nekā tā, kas bija noteikta ar Noteikumu Nr. 836 28.1 punktu. Konkrētajā gadījumā neesot ievērots saprātīgs līdzsvars starp pedagogu tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu. Tādējādi esot pamats Noteikumu Nr. 445 27. punktu attiecībā uz pedagogiem, kuri nav izglītības psihologi, skolotāji logopēdi vai speciālie pedagogi un kuri līdz Noteikumu Nr. 445 spēkā stāšanās brīdim jau bija ieguvuši 3., 4. vai 5. kvalitātes pakāpi, atzīt par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.