3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - atzīst pieteikumā norādīto, ka Noteikumu Nr. 350 91. punkts pēc sava satura neatbilst Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai un Satversmes 64. pantam, taču uzskata, ka Noteikumu Nr. 445 27. punkts atbilst Satversmes 1. pantam. Pārejas noteikumu 52. punkta regulējums esot apturējis Izglītības likuma 49.1 panta darbību laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. augustam. Tātad Noteikumu Nr. 350 darbība faktiski esot apturēta. Tomēr likumdevējs esot uzdevis Ministru kabinetam izdarīt grozījumus Noteikumos Nr. 350, lai pilnveidotu kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Esot jāņem vērā Noteikumu Nr. 350 47. punkta regulējums, atbilstoši kuram kvalitātes novērtēšana, ievērojot nepārtrauktības principu, risinoties deviņus mēnešus. Tādējādi, ņemot vērā 2016. gada 23. novembra grozījumus Izglītības likumā, 2016. gada 5. septembrī uzsāktais kvalitātes novērtēšanas process tiesiski tiktu pārtraukts ar 2017. gada 1. janvāri. Neesot pamatots pieteikumā paustais viedoklis, ka Pārejas noteikumu 52. punkts regulē nevis kvalitātes novērtēšanu, bet kvalitātes pakāpes piešķiršanu. Gan kvalitātes novērtēšana, gan tai sekojoša lēmuma pieņemšana par kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi esot tāda vienota tiesiskā procesa neatņemamas sastāvdaļas, kura noslēgumā tiek izdots administratīvais akts. Pārejas noteikumu 52. punkta regulējuma izstrādes mērķis (kvalitātes pakāpju piešķiršanas sistēmas pilnveide, izstrādājot jaunu minētā jautājuma normatīvo regulējumu) nepārprotami izrietot arī no anotācijas, kura pievienota 2016. gada 23. novembra grozījumiem Izglītības likumā un kurā norādīts, ka kvalitātes novērtēšanas procesa pilnveidei 2015. gadā tika izveidota darba grupa. Jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas kontekstā (pieejamā finansējuma ietvaros) Ministru kabinets 2016. gada 5. jūlija sēdē esot nolēmis uz laiku līdz 2018. gada 31. augustam apturēt kvalitātes novērtēšanas procesu un uzdevis ministrijai kvalitātes novērtēšanas sistēmu pilnveidot, ņemot vērā darba grupas iestrādes un priekšlikumus. Noteikumu Nr. 350 91. punkta saturs pēc būtības esot dublēts ar augstāka juridiska spēka tiesību normā - Pārejas noteikumu 52. punktā - ietvertu regulējumu. Vajagot ņemt vērā arī to, ka Pārejas noteikumu 52. punktā noteiktais laika posms, kurā nepiešķir kvalitātes pakāpes, atšķiroties no Noteikumu Nr. 350 91. punktā noteiktā termiņa (2018. gada 31. augusts), līdz kuram iesniegtie pedagogu iesniegumi netiek izskatīti. Izskatāmajā lietā esot pamats lemt par tiesvedības izbeigšanu daļā par Noteikumu Nr. 350 91. punkta atbilstību Satversmes 1., 64. un 91. pantam un Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai, jo apstrīdētā norma nedrīkstot tikt piemērota tāpēc, ka tajā ietverto jautājumu regulē augstāka juridiska spēka tiesību norma. Tiesiskais regulējums attiecībā uz pedagogu darba samaksu kontekstā ar pedagogam piešķirto kvalitātes pakāpi esot vairākkārt mainīts, taču šīs izmaiņas normatīvo regulējumu skārušas tikai attiecībā uz pedagoga darba samaksas apmēra noteikšanas metodiku un konkrēti to darba samaksas daļu, kuras apmērs nosakāms atbilstoši kvalitātes pakāpei. Pedagogiem varējusi rasties tiesiskā paļāvība uz to, ka viņiem līdz piešķirto kvalitātes pakāpi apliecinošā dokumenta derīguma termiņa beigām tiks nodrošinātas tiesības saņemt atbilstoši piešķirtajai kvalitātes pakāpei noteiktu darba samaksu. Taču atbilstoši šobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, arī Noteikumos Nr. 836 ietvertajam regulējumam, tai pedagoga darba samaksas daļai, kuru nosaka atbilstoši piešķirtajai kvalitātes pakāpei, esot individuāls raksturs, jo tā tiekot aprēķināta, ņemot vērā pedagoga individuālo darba noslodzi un noteikto darba algas likmi. Līdz ar to normatīvie akti neparedzot pedagogam tiesības uz konkrētu atbilstoši piešķirtajai kvalitātes pakāpei noteiktu darba samaksas daļu, jo tā esot atkarīga no tiesību normās noteiktajiem apstākļiem. Ministru kabinetam, sabalansējot valsts budžeta iespējas un to pedagogu interešu aizsardzību, kuriem ir piešķirta kvalitātes pakāpe, esot tiesības grozīt nosacījumus attiecībā uz tās pedagoga darba samaksas daļas apmēru, kura nosakāma atbilstoši kvalitātes pakāpei. Tādējādi tiekot nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp personu tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu. Ņemot vērā minēto, Noteikumu Nr. 445 27. punkts esot atzīstams par atbilstošu Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības principam.