4. Article

Pieaicinātā persona - Saeima - uzskata, ka Noteikumu Nr. 350 91. punkts un Noteikumu Nr. 445 27. punkts (turpmāk arī - apstrīdētās normas) ir izdoti ultra vires. Likumdevējs ar Izglītības likuma 14. panta 37. punktu esot pilnvarojis Ministru kabinetu izdot noteikumus, lai nodrošinātu Izglītības likuma 49.1 pantā garantētās pedagogu tiesības uz kvalitātes novērtējumu un tam atbilstošu kvalitātes pakāpi. Noteikumu Nr. 350 91. punkts nepalīdzot īstenot Izglītības likuma 49.1 pantā garantētās pedagogu tiesības, turklāt nosakot papildu, proti, Izglītības likumā neparedzētus ierobežojumus šo tiesību īstenošanai. Līdz ar to Noteikumu Nr. 350 91. punkts neatbilstot Satversmes 64. pantam, jo esot izdots ārpus Izglītības likuma 14. panta 37. punktā Ministru kabinetam piešķirtā pilnvarojuma. No 2017. gada 1. janvāra, kad spēkā stājās 2016. gada 23. novembra grozījumi Izglītības likumā, Noteikumu Nr. 350 91. punkts vairs nevarot tikt piemērots, jo tajā ietverto jautājumu regulējot augstāka juridiska spēka tiesību norma - Pārejas noteikumu 52. punkts. Noteikumu Nr. 350 91. punkts būtībā pagarinot Pārejas noteikumu 52. punktā noteikto termiņu, līdz kuram jaunas kvalitātes pakāpes netiek piešķirtas. Pārejas noteikumu 52. punkts nosakot to, ka līdz dienai, kad stāsies spēkā atbilstoši grozījumi Noteikumos Nr. 350, bet ne ilgāk kā līdz 2017. gada 31. augustam pedagogiem netiek piešķirtas jaunas kvalitātes pakāpes, nevis to, ka pedagogu iesniegtie iesniegumi par kvalitātes novērtēšanu netiek izskatīti. Saeima esot nošķīrusi kvalitātes novērtēšanu no kvalitātes pakāpes piešķiršanas un apturējusi vienīgi jaunu kvalitātes pakāpju piešķiršanu. Ar Pārejas noteikumu 52. punktu netiekot ierobežotas pedagogu tiesības pieteikties jaunam kvalitātes novērtējumam, bet tikai tiesības noteiktā laika posmā saņemt jaunu kvalitātes pakāpi. Likumdevēja griba neesot bijusi tāda, ka kvalitātes novērtēšanas process būtu jāpārtrauc. Ministru kabinetam vajadzējis nodrošināt pedagogu tiesības pieteikties uz kādu no trim kvalitātes pakāpēm, un viņu kvalitātes novērtēšana tiktu uzsākta pēc tam, kad spēkā stātos grozījumi Noteikumos Nr. 350, ar kuriem līdzšinējai kvalitātes novērtēšanas sistēmai vajadzēja tikt salāgotai ar jauno trīs pakāpju sistēmu. Tomēr šādi grozījumi likumdevēja noteiktajā termiņā neesot izdoti. Ministru kabinets, izdodot Noteikumu Nr. 445 27. punktu, esot noteicis pedagogiem dažādus kvalitātes piemaksas aprēķināšanas veidus, iedalot pedagogus grupās pēc ieņemamā amata un specializācijas. Noteikumu Nr. 445 27. punkts esot izdots saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 16. punktu tiktāl, ciktāl Ministru kabinets bija pilnvarots noteikt pedagoga darba samaksas lielumu. Kvalitātes pakāpes piešķiršanas kontekstā neesot nozīmes ne attiecīgā pedagoga amatam, ne specializācijai. Turklāt kvalitātes piemaksas noteikšanā vajagot ievērot proporcionalitātes principu. Jo augstāka kvalitātes pakāpe pedagogam ir piešķirta, jo lielāka piemaksa par to viņam būtu jānodrošina. Tas izrietot no Izglītības likuma 49.1 panta otrās daļas. Ministru kabinetam, nosakot pedagoga darba samaksas lielumu, tas ir, īstenojot ar Izglītības likuma 14. panta 16. punktu piešķirto pilnvarojumu, vajadzējis ņemt vērā Izglītības likuma 53. pantā paredzētos pedagoga darba samaksas noteikšanas kritērijus (profesionālā kvalifikācija, darba slodze un darba stāžs) un pedagogam piešķirto kvalitātes pakāpi. Tomēr Ministru kabinets, izdodot Noteikumu Nr. 445 27. punktu, papildus šiem kritērijiem esot paredzējis vēl citu, Izglītības likumā neminētu kritēriju, proti, pedagogu grupēšanu atkarībā no ieņemamā amata un specializācijas. Izglītības likums neietverot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt atšķirīgus kvalitātes piemaksas aprēķināšanas veidus atkarībā no pedagoga specializācijas vai amata, jo likumdevējs neesot Izglītības likumā paredzējis šādu specifisku iedalījumu. Ministru kabinets ar Noteikumu Nr. 445 27. punktu esot noteicis, ka kvalitātes piemaksas piešķiršana pedagogam ir atkarīga ne vien no piešķirtās kvalitātes pakāpes, bet arī no specialitātes vai ieņemamā amata, un rezultātā pedagogiem ar vienādu kvalitātes pakāpi varot būt atšķirīgs piemaksas apmērs. Tādējādi Ministru kabinets esot pārkāpis Izglītības likuma 14. panta 16. punktā ietvertā pilnvarojuma robežas.