1. Article

Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 20. novembrī pieņēma likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (turpmāk - Likums par zemes reformu pilsētās), kas stājās spēkā tā pieņemšanas dienā. Likuma par zemes reformu pilsētās 12. panta otrā daļa sākotnēji noteica: "Visos pārējos gadījumos, kad bijušo zemes īpašnieku zeme apbūvēta vai uz tās saskaņā ar pilsētas plānojuma un apbūves projektiem paredzēta tādu objektu celtniecība, kas nepieciešami sabiedrības vajadzību apmierināšanai, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc viņu izvēles ir tiesības: - pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un saņemt no apbūves īpašnieka (plānotās celtniecības gadījumā - pilsētas pašvaldības) nomas maksu, kuras maksimālo lielumu nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome". Saeima ar 1997. gada 8. maija likumu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"", kas stājās spēkā 1997. gada 6. jūnijā, papildināja Likuma par zemes reformu pilsētās 12. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktā minētie objekti, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības." Ar Saeimā 2007. gada 6. decembrī pieņemto likumu "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"", kas stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī, Likuma par zemes reformu pilsētās pārejas noteikumi tika papildināti ar 7. punktu šādā redakcijā: "Zemes nomas maksa, kas noteikta atbilstoši šā likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajai kārtībai, 2008., 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru vairāk nekā par 25 procentiem." Satversmes tiesa ar 2009. gada 15. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2008-36-01 (turpmāk arī - spriedums lietā Nr. 2008-36-01) atzina Likuma par zemes reformu pilsētās 12. panta otrās daļas vārdus "daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas" un pārejas noteikumu 7. punktu, ciktāl tajā noteiktie nomas maksas ierobežojumi attiecas uz zemi zem daudzdzīvokļu mājām, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. pantam un spēku zaudējušiem no 2009. gada 1. novembra. Saeima ar 2009. gada 22. oktobra likumu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"", kas stājās spēkā 2009. gada 1. novembrī, papildināja Likuma par zemes reformu pilsētās 12. pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: "Ja uz šā panta otrajā daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu." Turklāt Likuma par zemes reformu pilsētās pārejas noteikumu 7. punkts tika izteikts šādā redakcijā: "Zemes nomas maksa, kas noteikta atbilstoši šā likuma 12. panta pirmajā, otrajā un 2.1 daļā paredzētajai kārtībai, 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru vairāk kā par 25 procentiem." Satversmes tiesa 2011. gada 27. janvārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2010-22-01 (turpmāk arī - spriedums lietā Nr. 2010-22-01), ar kuru atzina Likuma par zemes reformu pilsētās pārejas noteikumu 7. punktu, ciktāl tas attiecas uz zemi zem daudzdzīvokļu mājām, par neatbilstošu Satversmes 105. pantam. Ar Saeimā 2014. gada 30. oktobrī pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"", kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, no Likuma par zemes reformu pilsētās 12. panta otrās daļas tika izslēgts trešais teikums, kas nomniekam noteica pienākumu papildus nomas maksai kompensēt iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Savukārt ar Saeimā 2017. gada 22. jūnijā pieņemto likumu "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" (turpmāk - 2017. gada 22. jūnija Grozījums), kas stājās spēkā 2017. gada 13. jūlijā, Likuma par zemes reformu pilsētās 12. panta 2.1 daļas otrais teikums tika izteikts šādā redakcijā: "Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma: no 2018. gada 1. janvāra - līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; no 2019. gada 1. janvāra - līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; no 2020. gada 1. janvāra - līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības."