12. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras profesors Dr. habil. iur. Kalvis Torgāns - norāda, ka valsts iejaukšanās nomas maksas apmēra noteikšanā neatbilst tirgus ekonomikas principiem, tomēr bez tās nevar iztikt. Dalītā īpašuma tiesiskās attiecības esot izveidojušās zemes reformas un īpašuma privatizācijas procesā un ieguvušas apzīmējumu "piespiedu noma". "Piespiešana" šajā kontekstā apzīmējot no tiesību subjektu gribas neatkarīgu situāciju. No mantisko attiecību regulējuma viedokļa esot dabiski tas, ka par svešas zemes lietošanu ir jāmaksā. Piespiedu nomas tiesiskās attiecības rodoties uz likuma pamata jeb "pēc likuma" Civillikuma 1402. panta izpratnē, proti, tad, kad radusies attiecīga faktiskā situācija: uz svešas zemes atrodas citam piederoša ēka. No likuma izrietot, ka šādā gadījumā ēkas īpašniekam ir tādas tiesības un pienākumi kā nomniekam, citstarp pienākums maksāt nomas maksu. Tiesām, kas izskata strīdus par nomas maksas apmēru, esot svarīgi nošķirt gadījumus, kad pastāv vienīgi likumā paredzētas nomai līdzīgas attiecības jeb piespiedu noma, no gadījumiem, kad tiesisko attiecību konkretizācijai noslēgts nomas līgums. Turpretī Satversmes tiesai, vērtējot apstrīdēto normu satversmību, esot svarīgi tikai tas, ka abos minētajos gadījumos tā ir iejaukšanās civiltiesiskajās attiecībās. Piespiedu nomas attiecībās pienākums maksāt nomas maksu pastāvot neatkarīgi no līguma noslēgšanas, lai gan likumā ir noteikts pienākums šādu līgumu noslēgt. Valsts iejaukšanās nomas maksas noteikšanā esot pamatota, gan tad, kad viena tiesisko attiecību puse nav uzskatāma par ekonomiski vājāku, gan tad, kad nomnieka pozīcijā ir patērētājs. Viens no iespējamiem pasākumiem nomas maksas taisnīgam regulējumam esot maksimālās nomas maksas noteikšana. Apsverama varētu būt arī minimālās maksas noteikšana. Tomēr formula "līdz x procentiem gadā" vairāk atbilstot tirgus ekonomikai raksturīgajam līgumu brīvības principam. Attiecībā uz apstrīdētajās normās ietverto nomas maksas samazinājumu K. Torgāns norāda, ka ekonomiskās prognozes triju gadu ietvaros varot krasi mainīties un tad būšot nepieciešams grozīt likumu. Vēl viens mainīgais faktors esot zemes kadastrālā vērtība, kurai piesaistīts piespiedu nomas maksas apmērs. Tiesas sēdē K. Torgāns atzina, ka konkrētie jautājumi ir jārisina kompleksi. Šāds risinājums neprasot atcelt apstrīdētās normas, jo problēmas ar piespiedu nomā esošās zemes kadastrālo vērtību, pienākumu maksāt nodokļus un pienākumu noslēgt nomas līgumu varot risināt paralēli apstrīdētajām normām. Turklāt pēc iespējas drīzāk esot jāizbeidz dalītais īpašums - ja tas netiks izdarīts, strīdi par taisnīgu piespiedu nomas maksu turpināšoties vēl ilgi.