13. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras profesors Dr. iur. Jānis Rozenfelds - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei. Apstrīdētās normas ierobežojot zemes īpašnieka iespējas rīkoties ar savu lietu, slēdzot tiesiskus darījumus, jo paredzot piespiedu nomas līgumu kā vienīgo darījumu ar dzīvokļa īpašnieku. Nomas maksa piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās veidojot ienākumu no īpašuma, savukārt apstrīdētās normas ierobežojot īpašnieka iespēju gūt labumu no savas lietas, jo paredzot likumisku nomas maksas ierobežojumu. Apstrīdētās normas paredzot sarežģītāku nomas attiecību nodibināšanas mehānismu, kā arī principiāli mainot tā būtību. Lai, pamatojoties uz iepriekš spēkā bijušo regulējumu, noteiktu piespiedu nomas maksas apmēru, bijis nepieciešams zināt zemes gabalu, par kuru maksājama piespiedu nomas maksa, un tā kadastrālo vērtību. Turpretī saskaņā ar apstrīdētajām normām esot nepieciešama zemes un dzīvokļu īpašnieku savstarpēja vienošanās, lai zemes īpašniekam rastos tiesības saņemt nomas maksu. Apstrīdētās normas esot konstruētas tā, ka bez līguma nomas attiecības neesot nodibināmas. Saeimas norādītais pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ar apstrīdētajām normām neesot sasniedzams. Līdzsvars starp zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku interesēm netiekot panākts. Turklāt apstrīdēto normu pieņemšana esot pretrunā ar likumdevēja iepriekšējo rīcību un politisko lēmumu atteikties no dalītā īpašuma. Apstrīdētās normas esot pieņemtas pēc tam, kad Saeimā pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts, kas vērsts uz dalītā īpašuma izbeigšanu. Tādējādi neesot konstatējams, ka likumdevēja politika attiecībā uz dalītā īpašuma tiesisko attiecību turpmāko regulējumu būtu mērķtiecīga. Tiesas sēdē J. Rozenfelds papildus norādīja, ka juridiski nav iespējams izvērtēt, kāda apmēra piespiedu nomas maksas likme ir atbilstošākā - seši vai trīs procenti. Tomēr neesot skaidrs, kādēļ likumdevējs, virzoties uz dalītā īpašuma izbeigšanu, pieņēmis apstrīdētās normas. Apstrīdēto normu regulējums esot vērsts uz vienu mērķi, bet dalītā īpašuma izbeigšanas likuma projekts - uz citu mērķi. Turklāt apstrīdētās normas radīšot jaunas problēmas, tostarp būšot nepieciešams no jauna veidot judikatūru, piemēram, attiecībā uz kopīpašumā esošo zemi.