14. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras profesors Dr. iur. Kaspars Balodis - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un 105. pantam. Apstrīdētajās normās ietvertais regulējums zemes īpašniekiem esot vēl nelabvēlīgāks nekā regulējums, kas atzīts par neatbilstošu Satversmei ar spriedumu lietā Nr. 2008-36-01 un spriedumu lietā Nr. 2010-22-01. Atbilstoši Satversmes tiesas atzītajam likumdevēja noteiktā piespiedu nomas maksa ierobežojot zemes īpašniekam Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības. Šis pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu, tomēr likums esot pieņemts sasteigti, trūkstot kvalitatīvām diskusijām un pienācīgam izvērtējumam. Turklāt apstrīdētajās normās lietotais formulējums "līdz" varot radīt neskaidrības to piemērošanā. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot citu cilvēku, proti, dzīvokļu īpašnieku tiesību aizsardzība, kas izpaužoties piespiedu nomas maksas apmēra samazinājumā. Savukārt sabiedrības labklājības veicināšana nevarot būt konkrētā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis, jo, izjaucot līdzsvaru starp zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku interesēm, nevarot veicināt sabiedrības labklājību. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, lai gan dzīvokļu īpašnieku situācijas uzlabojums tiekot panākts uz zemes īpašnieku rēķina. Saeima vairāk nekā 20 gadu laikā neesot atradusi iespēju izstrādāt detalizētāku, precīzāku un attiecībā uz dažādām situācijām un personu grupām diferencētu regulējumu, pienācīgi sabalansējot pušu intereses. Pieņemot apstrīdētās normas, neesot meklēti alternatīvi līdzekļi, kas aizsargātu dzīvokļu īpašniekus un vienlaikus mazāk ierobežotu zemes īpašnieku tiesības. Par vienu no alternatīvām varētu uzskatīt kadastrālās vērtības pieauguma apturēšanu. Ja dzīvokļu īpašnieku maksājumu samazināšanos uzskata par sabiedrības ieguvumu, tad tas neatsverot zemes īpašniekiem nodarīto zaudējumu. Demokrātiskā tiesiskā valstī esot svarīgi tas, lai persona tiesības uz īpašumu varētu baudīt ilgtermiņā. Zemes īpašniekiem esot jārēķinās ar to, ka likumdevējs var pārskatīt likuma noteikumus par nomas maksas apmēru, tomēr viņiem vajagot būt pasargātiem no nesamērīgiem nosacījumiem, kādi ietverti apstrīdētajās normās. Pieteikumu iesniedzēju tiesisko paļāvību citstarp stiprinājis tas, ka spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 un spriedumā lietā Nr. 2010-22-01 paustas vairākas atziņas, kas likumdevējam bija jāievēro, pieņemot apstrīdētās normas. Savukārt pusgada termiņš, kurā bija jāvienojas par to, kāda būs nomas maksa no 2018. gada 1. janvāra, neesot uzskatāms par saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu. Neesot korekts arī Saeimas apgalvojums, ka apstrīdētās normas ir regulējums "pārejas periodā" uz piespiedu nomas institūta pilnveidošanu. Tiesas sēdē K. Balodis papildus norādīja, ka spriedums lietā Nr. 2008-36-01 un spriedums lietā Nr. 2010-22-01 pieņemti ekonomiskās krīzes apstākļos. Šobrīd situācija esot mainījusies tādā veidā, ka daudzi no dzīvokļu īpašniekiem esot labākā ekonomiskā stāvoklī. Tādēļ neesot pamatota likumdevēja vēlme pēkšņi samazināt piespiedu nomas maksu.