15. Article

Pieaicinātā persona - ekonomists Jānis Abāšins - tiesas sēdē norādīja, ka, lemjot par piespiedu nomas maksas apmēru, ir nepareizi par pamatu izmantot Latvijas Bankas vai Eiropas Centrālās bankas noteikto refinansēšanas likmi. Refinansēšanas likme esot politekonomisks instruments, ar kura palīdzību ekonomika tiek vai nu "sildīta", vai "dzesēta". Ja nepieciešams ekonomiku "sildīt", tad refinansēšanas likmi samazina, bet, ja ekonomika "jādzesē", tad attiecīgi jāpalielina refinansēšanas likme. Atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā un Šveicē, refinansēšanas likmes esot pat negatīvas. Viens no rādītājiem, ko konkrētajā gadījumā varētu izmantot, esot tā saucamā atdeve no pašu kapitāla. Pēc šī rādītāja varot spriest, cik daudz uzņēmums pelna no konkrēta ieguldījuma. Izmantojot šo rādītāju, esot jāņem vērā arī administrēšanas izdevumi un nodokļi. Piemēram, no Pārresoru koordinācijas centra publiskā pārskata par valsts kapitālsabiedrībām un valstij piederošām kapitāla daļām 2016. gadā izrietot, ka kopējā Latvijas valstij piederošo uzņēmumu atdeve no pašu kapitāla bija 4,9 procenti. Savukārt atsevišķiem uzņēmumiem tā esot bijusi aptuveni seši, 18 vai pat 20 procenti. Esot jāņem vērā tas, ka šādi skaitļi raksturīgi tirgus attiecībām. Savukārt piespiedu nomas attiecībās, aizsargājot noteiktu iedzīvotāju grupu, likumdevējs noteicis maksimālo piespiedu nomas maksu. Secinājumu daļa