6. Article

Pieaicinātās personas - 12. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs tiesas sēdē norādīja, ka apstrīdētās normas nav pieņemtas sasteigti un tika aplūkoti arī citi iespējamie risinājumi. Jautājums par piespiedu nomas maksas apmēru aktualizējies pēc tam, kad Ministru kabinets iesniedza Saeimai likumprojektu "Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums". Atbildīgajai komisijai kļuvusi zināma statistika par to īpašumu skaitu, kuri iesaistīti piespiedu nomas attiecībās, kā arī par to darījumu skaitu, kuri veikti ar zemi zem daudzdzīvokļu mājām. 2017. gada 1. jūnija Grozījumu projekta izskatīšanas laiks no pirmā līdz trešajam lasījumam bijis 557 dienas garš. Turklāt apmēram 14 mēnešus esot strādāts ar diviem priekšlikumiem par piespiedu nomas maksas apmēru, proti, ar tiem priekšlikumiem, kas ir apstrīdēto normu pamatā. Starp otro un trešo lasījumu Atbildīgajā komisijā, šīs komisijas Mājokļu jautājumu apakškomisijā (turpmāk - Apakškomisija) un darba grupā esot notikušas vairāk nekā 10 sēdes. Abi priekšlikumi esot izskatīti arī visās Saeimas frakcijās. Savukārt 2017. gada 22. jūnija Grozījuma projekts esot pieņemts divos lasījumos, jo tā redakcija bijusi tāda pati, kāda jau iestrādāta 2017. gada 1. jūnija Grozījumu 1. pantā. Strādājot ar 2017. gada 1. jūnija Grozījumu projektu, esot domāts arī par citiem iespējamiem risinājumiem. Saeima esot izstrādājusi regulējumu funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežu grozīšanai. Dzīvokļu īpašnieki piedāvājuši noteikt, ka zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes kadastrālā vērtība ir nulle. Atbildīgā komisija šādu priekšlikumu pat neesot skatījusi. Vēl vienu priekšlikumu - par valsts pienākumu izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājām - Atbildīgā komisija arī neesot skatījusi, jo tā izmaksas varētu sniegties no 170 līdz 240 miljoniem euro. Apstrīdētās normas esot pieņemtas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, daudzas personas zemi zem daudzdzīvokļu mājām esot iegādājušās peļņas gūšanas nolūkā. Tomēr valstij neesot jāsedz šādas uzņēmējdarbības riski. Otrkārt, zemes iznomāšana piespiedu kārtā esot monopoldarbība, jo dzīvokļa īpašnieks nevarot atteikties no šāda pakalpojuma. Tādēļ saskaņā ar Satversmes 105. pantu valstij esot minētā darbība jāregulē sabiedrības interesēs. Visbeidzot, piespiedu nomas maksa triju procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības noteikta pēc līdzības ar 1994. gadā spēkā bijušo regulējumu, atbilstoši kuram piespiedu nomas maksa nevarējusi pārsniegt divkāršu zemes nodokļa likmi.