7. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. un 105. pantam. Dalītā īpašuma pastāvēšana neesot iespējama bez pušu privātautonomijas ierobežošanas. Attiecībā uz piespiedu nomu, proti, tiesiskajām attiecībām, kuru viena puse ir daudzdzīvokļu mājas īpašnieki, likumdevējs tiesību normās noteicis tikai vienu nomas būtisko sastāvdaļu, nevis divas - priekšmetu un maksu. Tādējādi primāri pašām pusēm esot jāvienojas par minēto attiecību noregulēšanu savā starpā. Ja likumdevējs noteiktu visas piespiedu nomas attiecību būtiskās sastāvdaļas, pušu vienošanās par tām vairs nebūtu iespējama. Likumdevēja noteikts fiksēts nomas maksas apmērs nekad nevarot būt tāds, kurā būtu ņemti vērā katras faktiskās situācijas individuālie apstākļi. Arī tirgus apstākļi esot mainīgi. Tādēļ taisnīgāku līdzsvaru starp piespiedu dalītā īpašuma attiecībās iesaistīto personu tiesībām un pienākumiem varot nodrošināt vienīgi tāds regulējums, kas ļauj tiesai individuāli vērtēt katru gadījumu. Personas tiesības saņemt nomas maksu piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvaros ietilpstot Satversmes 105. panta tvērumā. Tādējādi apstrīdētās normas ierobežojot Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu. Šāds ierobežojums esot noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis - citu cilvēku, proti, dzīvokļu īpašnieku tiesību aizsardzība. Minētais ierobežojums esot piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo gadījumos, kad puses nav vienojušās par piespiedu nomas attiecību noregulēšanu, samazināšot dzīvokļu īpašniekiem nomas maksas apmēru. Pieņemot apstrīdētās normas, esot vērtēti alternatīvi risinājumi, tomēr iespējas tos izmantot leģitīmā mērķa sasniegšanai esot ierobežotas. Piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās vienas puses tiesības radot pretējās puses tiesību ierobežojumu. Turklāt taisnīgs līdzsvars šādās attiecībās esot citstarp atkarīgs no vairākiem mainīgiem apstākļiem, piemēram, no ekonomiskās situācijas. Mainoties faktiskajai situācijai, līdzsvars, kas iepriekš pastāvējis, varot tikt zaudēts. Abām piespiedu nomas attiecību pusēm esot tiesības paļauties uz to, ka, mainoties faktiskajai situācijai, šajās tiesiskajās attiecībās tiks saglabāts taisnīgs līdzsvars. Ietverot apstrīdētajās normās pamattiesību ierobežojumu, likumdevējs esot vērtējis tiesiskās paļāvības aspektus. Tādēļ apstrīdētās normas paredzot trīs gadus ilgu saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu un nepārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina papildus norādīja, ka piespiedu nomas gadījumā ir svarīgi saglabāt individualizēto pieeju, proti, iespēju pusēm savstarpēji vienoties. Nomas maksai esot jābūt patiesai atlīdzībai par to, ka vienas personas īpašuma tiesības ir aprobežotas par labu otras puses tiesību īstenošanai. Tomēr nomas maksas lielums neesot vienīgi juridisks jautājums, tā noteikšanā vajagot ņemt vērā arī ekonomiskus apsvērumus. Ilgtermiņā esot jāvirzās uz dalītā īpašuma izbeigšanu. Taču tas esot sarežģīts mehānisms, tādēļ likumdevējam jānodrošina līdzsvars piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās vēl pirms dalītā īpašuma izbeigšanas.