16. Article

Pieteikuma iesniedzēja apstrīd Reliģisko organizāciju likuma 7. panta otro daļu un 8. panta ceturto daļu, kas paredz, ka jaunizveidotas draudzes, kurām pirmo desmit gadu laikā pēc reģistrācijas katru gadu jāpārreģistrējas reģistra iestādē, nevar izveidot reliģisko savienību (baznīcu), jo Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka šis ierobežojums nav samērīgs un neatbilst Satversmes 99. un 102. pantam. Satversmes tiesa secina, ka šis ierobežojums izriet no apstrīdētajām normām - Reliģisko organizāciju likuma 7. panta otrās daļas un 8. panta ceturtās daļas - to kopsakarā. Pieteikuma iesniedzēja nav apstrīdējusi Reliģisko organizāciju likuma 7. panta otrās daļas pirmajā teikumā vispārīgi noteikto, ka desmit (vai vairāk) vienas konfesijas draudzēm, kas ir reģistrētas Latvijas Republikā, ir tiesības izveidot reliģisko savienību (baznīcu). Tādējādi Satversmes tiesai nav atsevišķi jāvērtē tā satversmība. Līdz ar to Satversmes tiesai šajā lietā jāizvērtē apstrīdētās normas - Reliģisko organizāciju likuma 7. panta otrā daļa un 8. panta ceturtā daļa - kā vienots tiesiskais regulējums, ciktāl tas ierobežo jaunizveidotu draudžu tiesības, liedzot tām izveidot baznīcu pirms desmit gadus ilgā pārreģistrācijas perioda beigām.