131. Article

Marķēšana un etiķetēšana 1. Neskarot šā nolīguma 129. pantu un attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2 pantā ietvertos principus, saskaņā ar kuriem šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Tādēļ šādas marķēšanas vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana. Puses veicina starptautiski saskaņotu marķēšanas prasību izmantošanu. Attiecīgā gadījumā Puses cenšas atzīt noņemamas vai pagaidu etiķetes. 2. Jo īpaši attiecībā uz obligātas marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām Puses: a) cenšas samazināt savas attiecīgās prasības attiecībā uz marķēšanu vai etiķetēšanu savstarpējā tirdzniecībā, izņemot to, kas vajadzīgs veselības aizsardzības, drošības vai vides, vai citiem pamatotiem sabiedriskās politikas mērķiem; un b) patur tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs esošā informācija tiktu sniegta kādas Puses norādītā valodā.