9. Article

Nozares, kas nevar saņemt atlaidi nekustamā īpašuma pārdošanas cenai, piemēram, banku sektors, azartspēles, darbība ar nekustamajiem īpašumiem, tirdzniecība un vairumtirdzniecība (konkrēts nozaru uzskaitījums norādīts pie D un E priekšlikuma). Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu: Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta. Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo: • šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta; • atlaides piešķiršana var tikt uzskatīta kā pašvaldību sektora (un arī vispārējās valdības sektora) izdevumi gados, kad nomnieku veiktie kapitālieguldījumi tiek faktiski veikti. Par attiecīgo izdevumu apjomu pieaug pašvaldību sektora parāds, kas potenciāli tiek dzēsts nekustamā īpašuma pārdošanas brīdī. Ilgtermiņā (līdz 25 gadiem) paredzama šī priekšlikuma pozitīva ietekme uz budžetu: • pašvaldība nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā iegūs ilgtermiņa nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par īpašumu ar augstāku vērtību, nekā vērtība ir bijusi sākotnēji; • šāds uzņēmējdarbības vides sekmēšanas instruments var radīt labvēlīgu ietekmi arī uz valsts budžetu, gadījumā, ja uzņēmējs izveido jaunas darba vietas, spēj darboties ar lielāku peļņu, tādējādi budžetā tiek ieskaitīti augstāki nodokļu ieņēmumi. II daļa Pašvaldību finanšu instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam Statistikas dati liecina, ka 33 Latvijas novados vidējais uzņēmumu pamatkapitāls ir amplitūdā no 200 euro līdz 10 000 euro. Šobrīd uzņēmumu vidējais pamatkapitāls zem 2 000 euro sliekšņa ir vairākos Latvijas novados - Alsungas, Baltinavas, Neretas, Raunas, Riebiņu, Rugāju, Rundāles un Vārkavas novados. Lielākajā daļā Latvijas novadu vidējais uzņēmumu pamatkapitāls ir līdz 20 000 euro. Visaugstākais uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla vidējais apjoms ir vērojams Ventspils pilsētā, Rīgas pilsētā, Mārupes novadā, Ķekavas novadā un Priekuļu novadā. (Skatīt 3.attēlu.) Attēls Nr.3 "Uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla vidējais apjoms Latvijas pašvaldību griezumā" (Lursoft dati 2017.gada 31.janvārī) Avots: VARAM veidots attēls Topošajiem un esošajiem uzņēmējiem ir salīdzinoši plašas iespējas izmantot dažādus atbalsta instrumentus, t.sk. finanšu instrumentus, vienlaikus Ekonomikas ministrijas tirgus nepilnību izvērtējumā finanšu pieejamības jomā norādīts, ka Latvijā joprojām ir tirgus nepilnība mikrokreditēšanas un aizdevumu saimnieciskās darbības uzsākšanai, t.i. starta aizdevumu, jomā. Attiecīgi Latvijā ir specializētu mikrokreditēšanas un uz komercdarbības uzsācējiem vērstu institūciju trūkums. Komercbankas nereti atsakās kreditēt saimnieciskās darbības uzsācējus, jo tie ir augsta darījuma riska aizdevumi, galvenokārt nepietiekamas kredītvēstures dēļ, kā arī tiem ir augstas administratīvās izmaksas pret viena aizdevuma apmēru.4 Latvijas gadījumā lielākajā daļā novados reģistrēto uzņēmumu vidējais pamatkapitāls nepārsniedz 20 000 euro, attiecīgi skaidrojot uzņēmumu interesi pēc aizdevumiem Latvijas kredītiestādēs. Uzņēmumu, kuru pamatkapitāls ir zem 2 000 euro, attīstības un paplašināšanās iespējas bez aizdevumiem ir stipri vien ierobežotas. VARAM sagatavotie konceptuālie priekšlikumi pēc būtības paredz paplašināt pašvaldību tiesības attiecībā uz šādu uzņēmumu atbalstīšanu, tomēr neizslēdz iespēju atbalstīt arī uzņēmumus, kuru pamatkapitāls pārsniedz minēto summu. Jānorāda, ka visbiežāk uzņēmumi ar lielu pamatkapitālu sev interesējošos aizņēmumus var saņemt kredītiestādēs, jo tām nav šķēršļu, kas to kavētu, piemēram, nepietiekams galvojuma apmērs. VARAM sagatavoto priekšlikumu mērķis ir paplašināt uzņēmējiem pieejamo finanšu instrumentu atbalsta klāstu, nevis iejaukties esošo atbalstu instrumentu darbībā, ņemot vērā, ka AS "Attīstības finanšu institūcija ALTUM" (turpmāk - ALTUM), atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajam tirgus nepilnību izvērtējumam finanšu instrumentu jomā, nodrošina uzņēmumiem finansējuma pieejamību finanšu un eksporta kredītu garantiju, aizdevumu, riska kapitāla finanšu instrumentu veidā (plašāk finanšu instrumentu nosacījumus skatīt www.altum.lv). ALTUM nodrošina finansējuma pieejamību sektoros, kuros bankas neveic kreditēšanu vai to veic ierobežotā apjomā, vai gadījumos, kad uzņēmumam nav pietiekams nodrošinājums bankas aizdevuma saņemšanai. Lai paplašinātu pašvaldībām pieejamo finanšu instrumentu atbalsta klāstu, Finanšu ministrija ir paredzējusi līdz 2018.gada 1.jūlijam izstrādāt tiesisko regulējumu otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrībām, kas ļautu krājaizdevu sabiedrībām apvienoties un kopīgi izmantot resursus, tādējādi palielinot pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti. Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā, pašvaldības var sniegt atbalstu izmantojot krājaizdevu sabiedrības. Ņemto vērā to, ka krājaizdevu sabiedrību mērķis ir sekmēt finanšu resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot indivīdu līdzdarbošanos tautsaimniecībā, pašvaldībām sadarbībā ar krājaizdevu sabiedrībām ir iespēja tiešā veidā veicināt attiecīgās administratīvās teritorijās dzīvojošo saimnieciskās darbības attīstību. Šī ziņojuma ietvaros tiek izvērtēti priekšlikumi par papildus jaunām iniciatīvām. Konceptuālā ziņojuma II daļā aprakstītie priekšlikumi pašvaldībām ir brīvprātīgi, un pirms konkrētās atbalsta programmas izstrādes kontekstā ar ziņojumā aprakstīto atbalsta mehānismu ieviešanu pašvaldība veiks tirgus nepilnību analīzi savā teritorijā par to, vai jaunā finanšu instrumenta izmantošana nesīs labvēlīgu ietekmi uz pašvaldības budžetu un saimnieciskās darbības situāciju. Konceptuālā ziņojuma D priekšlikumam (par pašvaldību aizņēmumiem no Valsts kases) un E priekšlikumam (par pašvaldību dotajām garantijām uzņēmējiem) turpmākai izpētei sagatavoti iespējamie risinājuma varianti. D priekšlikums - Plašākas pašvaldību finansiālā atbalsta piešķiršanas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai Jau šobrīd pašvaldības no sava budžeta līdzekļiem īsteno dažādas iniciatīvas uzņēmējdarbības sekmēšanai, nozīmīgākos ieguldījumus ieviešot tieši no ES fondu līdzekļiem. Uz uzņēmējdarbības attīstību ir vērsti divi VARAM pārziņā esošie specifiskie atbalsta mērķi: • 3.3.1. "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" ar kopējo pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējumu 64 250 668 euro; • 5.6.2. "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" ar kopējo pieejamo ERAF finansējumu 264 623 652 euro. Izvērtējot situāciju, ir secināms, ka jau šobrīd ir pašvaldību grupas, kas abos specifiskajos atbalsta mērķos ar apstiprinātajiem projektiem[1] ir sasniegušas apguvi tuvu 50% no pieejamajiem ERAF līdzekļiem. Specifiskā atbalsta mērķa 3.3.1. ietvaros lielākais skaits projektu, par kuriem ir noslēgti līgumi, ir 89 novadu pašvaldībām, kas sastāda 42% apguvi no pieejamajiem ERAF līdzekļiem 89 novadu pašvaldību grupā. Uz 2018.gada 15.janvāri ir noslēgti līgumi par 22 projektiem, kuru rezultātā tiks radītas 626 darba vietas un piesaistītas vairāk nekā 38 milj. euro nefinanšu investīcijas[2]. Aktīvākās projektu iesniedzējas starp novadu pašvaldībām ir Mālpils novada dome un Riebiņu novada dome (katrai noslēgti līgumi par 3 projektiem), kā arī Varakļānu novada dome, Jelgavas novada dome un Ozolnieku novada dome (katrai noslēgti līgumi par 2 projektiem). Savukārt specifiskā atbalsta mērķa 5.6.2. ietvaros apjomīgākā ERAF apguve ar projektiem, par kuriem ir noslēgts līgums, ir Latgales programmas pašvaldībām, kas sastāda 38% no pieejamajiem ERAF līdzekļiem Latgales programmas pašvaldību grupā. Uz 2018.gada 15.janvāri ir noslēgti līgumi par 5 projektiem, kuru rezultātā tiks radītas 507 jaunas darba vietas, atjaunota degradētā teritorija 76 ha platībā, kā arī piesaistītas nefinanšu investīcijas 42 milj. euro apmērā[3]. Ne visām pašvaldībām ES fondu konkursu ietvaros bija pieejami līdzekļi - specifiskajā atbalsta mērķī 3.3.1. novadu pašvaldību 29 uzņēmējdarbības atbalsta projektiem bija nepietiekošs finansējums, kaut gan projektos tika plānoti potenciāli labi sasniedzamie rezultāti, un to īstenošanas ietekme uz tautsaimniecību vērtējama kā nozīmīga. Sākotnējais kopējais nepieciešamais finansējums projektu īstenošanai sastādīja 24 254 790 euro. VARAM izstrādāja informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta projektiem 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros", sniedzot priekšlikumu uzņēmējdarbības atbalsta projektu finansēšanai no valsts budžeta mērķdotācijas. Jāmin tas, ka informatīvie ziņojumi un pieprasījumi jaunajai politikas iniciatīvai "Mērķdotācijas pašvaldību uzņēmējdarbības infrastruktūras uzlabošanai" 2016.gadā un prioritārajam pasākumam 2017.gadā netika atbalstīti, ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta finansiālās iespējas un valdības noteiktās prioritātes. Līdz ar to pašvaldībām ir būtiski arī citi resursi, ko pašvaldība var izmantot uzņēmējdarbības atbalstam. Viens no tādiem ir Valsts kases aizdevumi. Aizdevumi var būt gan īstermiņa, lai segtu īslaicīgu pašvaldību finanšu resursu deficītu, un kuri ir jāatmaksā līdz saimnieciskā gada beigām, gan ilgtermiņa - investīciju projektu finansēšanai. Aizņemšanās mērķi tiek definēti katru gadu kopā ar valsts budžeta aizdevumu apjomiem katru gadu tie ir noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā. Vienlaikus atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam pašvaldības attīstības programmā nosaka vidējā termiņa prioritātes, rīcības un investīciju plānu, attīstības programmai nepieciešamo resursu apjomu. Tā kā Valsts kases aizdevumu mērķi var tikt mainīti katru gadu, pašvaldībai nav iespēja īstenot plānveidīgu pašvaldības attīstību atbilstoši likumā noteiktajam. Likumprojektā "Par valsts budžetu 2018.gadam" 5 (izskatīts Ministru kabineta 2017.gada 10.oktobra sēdē) paredzēti šādi aizņemšanās mērķi: