12. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asoc. prof. Dr. iur. Kristīne Dupate - uzskata, ka atšķirīgas darba samaksas noteikšana par pagarināto normālo darba laiku neatbilst Satversmes 91. pantā ietvertajam vienlīdzības principam. Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesības skaidri nenosakot, kas ir virsstundu darbs. Tomēr, skatot ES tiesisko regulējumu sistēmiski, noteikti varot secināt, ka virsstundu darbs ir tāds darbs, kas tiek veikts virs normālā darba laika, kāds noteikts dalībvalstī. Ārstniecības likumā noteiktais normālā pagarinātā darba laika regulējums neatbilstot ES tiesiskajam regulējumam. Lai gan jautājumi par darba samaksu neietilpstot ES kompetencē, tomēr ES tiesības nosakot principus, kuri jāievēro darba samaksas noteikšanā. Viens no tiem esot vienlīdzīgas darba samaksas princips, kas aptverot arī samaksas noteikšanu par virsstundu darbu. K. Dupate uzsver, ka budžeta apsvērumi nevar kalpot par leģitīmu mērķi tam, ka netiek nodrošinātas tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu. Atstājot spēkā Ārstniecības likuma pārejas noteikumu regulējumu, kas ir pretrunā ar vienlīdzīgas darba samaksas principu, tiktu turpināts ES tiesību pārkāpums. Turklāt, runājot par vienlīdzīgas darba samaksas principu, neesot nozīmes tam, vai darba samaksa noteikta sociālo partneru vienošanās rezultātā vai darba koplīgumā, - šis apsvērums tik un tā nevarot attaisnot nevienlīdzīgu darba samaksu. Vispār Saeima pret veselības aprūpi jau pārāk ilgi esot izturējusies ļoti pavirši. To 2017. gadā konstatējusi arī Eiropas Sociālās hartas ekspertu komiteja, savos secinājumos attiecībā uz Latvijas veselības aprūpes sistēmu atzīstot, ka tā neatbilst Eiropas Sociālās hartas prasībām, jo nenodrošina pienācīgu veselības aprūpes pieejamību. Šāda situācija esot izveidojusies galvenokārt pārāk mazā veselības aprūpes nozarei atvēlētā finansējuma dēļ. Šajā ziņā Latvija esot vienā no pēdējām vietām starp visām Eiropas Padomes dalībvalstīm. Secinājumu daļa