15. Article

Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 8. punkts noteic, ka tiesībsargam ir tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu, ja institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi viņa konstatētos trūkumus. Šādas konstitucionālā strīda risināšanas kārtības mērķis ir pēc iespējas panākt tā atrisināšanu pirms Satversmes tiesas iesaistes. Tas nozīmē, ka tiesībsargam ir jādara zināmi savi apsvērumi par tiesību normas neatbilstību jau pirms tam, kad viņš iesniedz pieteikumu Satversmes tiesā. Tas nepieciešams, lai institūcija vai amatpersona, kas izdevusi tiesībsarga apstrīdēto normu, pati varētu novērst šīs normas neatbilstību. Ja institūcija vai amatpersona, kas izdevusi tiesībsarga apstrīdēto normu, vēlāk, proti, Satversmes tiesā uzsāktās tiesvedības laikā, groza tiesībsarga iesniegumā apstrīdēto normu, tiesībsargam nav atkārtoti jāvēršas pie institūcijas vai amatpersonas, kas to izdevusi. Turpretim tad, ja apstrīdētās normas grozīšana vai izslēgšana atbilst tiesībsarga ieteikumam, viņš ir tiesīgs iesniegt procesuālu lūgumu tiesvedību izbeigt. Saeimas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka Pieteikuma iesniedzējs nav paudis likumdevējam savu viedokli par pārejas periodam izraudzīto regulējumu un konkrēti par Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 31. punktu. Tādējādi likumdevējam neesot bijusi zināma Pieteikuma iesniedzēja attieksme pret pārejas periodam noteikto regulējumu. Pieteikuma iesniedzējs gan pieteikumā, gan tiesas sēdē uzsvēra, ka jau no 2013. gada pastāvīgi esot norādījis likumdevējam to, ka par pagarināto normālo darba laiku noteiktā darba samaksas likme ir pretrunā ar vienlīdzības principu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 7. lp., 2. sēj. 59. lp. un 3. sēj. 43. lp.). Tiesībsargs nepārprotami esot likumdevējam paudis uzskatu, ka pašreizējais tiesiskais stāvoklis ir pēc iespējas drīzāk pilnībā jānovērš, pielīdzinot pagarinātā normālā darba laika apmaksas likmi Darba likumā noteiktajai virsstundu darba apmaksas likmei. Tādējādi likumdevējam Pieteikuma iesniedzēja nostāja pēc būtības esot bijusi zināma. No lietas materiāliem konstatējams, ka jau 2013. gada 8. novembrī tiesībsargs ierosinājis pārbaudes lietu Nr. 2013-152-15B, kura ir pabeigta 2016. gada 1. februārī ar atzinumu. Tajā Saeima lūgta līdz 2016. gada 1. augustam grozīt Ārstniecības likuma 53.1 panta septīto daļu, lai novērstu atšķirīgu attieksmi pret ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, attiecībā uz darba samaksu par pagarināto normālo darba laiku (sk. lietas materiālu 1. sēj. 8.-13. lp.). Pārbaudes lietas ietvaros tiesībsargs ir vērsies gan Veselības ministrijā, gan Labklājības ministrijā, un pārbaudes lietas ziņojums tām ir nosūtīts (sk. lietas materiālu 1. sēj. 14.-17., 19., 20., 22. un 23. lp.). 2017. gada 1. martā tiesībsargs atkārtoti vērsies Veselības ministrijā, lūdzot sniegt informāciju par to, kādas konkrētas izmaiņas Ārstniecības likumā vai citos tiesību aktos plānotas attiecībā uz pagarinātā normālā darba laika saīsināšanu un tā apmaksas likmes pielīdzināšanu virsstundu darba apmaksas likmei (sk. lietas materiālu 1. sēj. 24. lp.). 2017. gada 8. jūnija likuma "Grozījumi Ārstniecības likumā" projekta izstrādes laikā tiesībsargs norādījis, ka plānotā darba samaksas kārtība, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika, nenovērš nevienlīdzīgo attieksmi pret ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas (sk. lietas materiālu 1. sēj. 53. lp.). Pēc šā likuma pieņemšanas tiesībsargs turpinājis paust savu viedokli un 2017. gada 14. jūlijā nosūtījis vēstuli Saeimai, lūdzot likumdevēju līdz 2017. gada 1. septembrim pārskatīt Ārstniecības likuma pārejas noteikumus (sk. lietas materiālu 1. sēj. 54. lp.). Pieteikuma iesniedzējs pēc būtības ir uzturējis savu viedokli, ka likumdevējam pēc iespējas īsākā laikā ir jāpielīdzina pagarinātā normālā darba laika apmaksas likme virsstundu darba apmaksas likmei. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējs ir ievērojis Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 8. punkta nosacījumu.