18. Article

Visupirms izskatāmajā lietā ir jānoskaidro, vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Lai to noskaidrotu, ir nepieciešams noteikt galveno šīs grupas vienojošo pazīmi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2006-13-0103 7. punktu). Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka salīdzināmos apstākļos atrodas visi nodarbinātie, kuriem noteiktais darba laiks pārsniedz normālo darba laiku Darba likuma izpratnē. Pieteikuma iesniedzēja viedoklis par izskatāmajā lietā salīdzināmajām personu grupām ir balstīts uz uzskatu, ka pagarinātais normālais darba laiks pēc būtības ir virsstundu darbs Darba likuma izpratnē, proti, ir darba laiks, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku. Tādējādi visi nodarbinātie, kuriem noteiktais darba laiks pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pēc būtības veicot virsstundu darbu Darba likuma izpratnē. Saeima pēc būtības ir pievienojusies Pieteikuma iesniedzēja uzskatam par izskatāmajā lietā salīdzināmajām personu grupām (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 40. lp.). Darba likuma 131. panta pirmā daļa noteic, ka darbinieka normālais dienas darba laiks ir astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks - 40 stundas. Darbs, kas tiek veikts virs šā laika, Darba likuma izpratnē ir virsstundu darbs. Darba likumā jēdziens "pagarinātais normālais darba laiks" vispār nav lietots un arī šāda darba laika apmaksas noteikumi nav paredzēti. Pagarinātais normālais darba laiks tika ieviests Ārstniecības likumā ar 2009. gada 8. aprīļa likumu "Grozījumi Ārstniecības likumā" un ir spēkā no 2009. gada 13. maija. Proti, Ārstniecības likuma 53.1 panta trešā daļa noteica: lai nodrošinātu ārstniecības pieejamību, pēc ārstniecības personas vai ārstniecības iestādes iniciatīvas ārstniecības personai var noteikt pagarinātu normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Šā regulējuma mērķis bija nodrošināt veselības aprūpes nozarē nepieciešamos cilvēkresursus ekonomiskās krīzes laikā (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 39. lp.). Pagarinātais normālais darba laiks ir piemērojams arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas (sk. Ārstniecības likuma 53.1 panta astoto daļu). Ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personas, kuras nav ārstniecības personas, strādājot pagarināto normālo darba laiku, pēc būtības veic virsstundu darbu Darba likuma 136. panta pirmās daļas izpratnē, proti, strādā ilgāk par Darba likuma 131. panta pirmajā daļā noteikto normālo darba laiku. Tātad salīdzināmajām grupām kopīgā tās raksturojošā pazīme ir darba laiks, kas pārsniedz 40 stundas nedēļā. Tādējādi izskatāmajā lietā salīdzināmā situācijā atrodas visi nodarbinātie, kuriem noteiktais darba laiks pārsniedz normālo darba laiku.