3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka Satversmes tiesai jāizbeidz tiesvedība lietā. Ārstniecības likuma 53.1 pants esot pieņemts 2009. gadā, ekonomiskās krīzes apstākļos, lai nodrošinātu ārstniecības procesa nepārtrauktību, veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, kā arī iespēju ārstniecības personai veikt papildu darbu virs normālā darba laika pie viena un tā paša darba devēja. Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī ņemot vērā ārstniecības personas pārstāvošo organizāciju priekšlikumus, likumdevējs šo regulējumu esot atcēlis. Saeima norāda, ka likumprojekta izstrādes laikā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā un Sabiedrības veselības apakškomisijā uzklausīti Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pārstāvji, ārstniecības iestāžu vadītāji, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Tāpat esot izvērtēti dažādi alternatīvi risinājumi, tostarp iespēja tūlīt pat atteikties no pagarinātā normālā darba laika. Tomēr atbilstošākā risinājuma izvēlē likumdevējs ņēmis vērā to, ka tūlītēja atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika būtiski ietekmētu valsts budžetu. Tajā neesot pietiekami daudz līdzekļu, lai uzreiz varētu atteikties no pagarinātā normālā darba laika. Šā iemesla dēļ līdz 2020. gada 1. janvārim esot saglabāta atšķirība starp atalgojuma likmi, kas attiecas uz Ārstniecības likumā paredzēto pagarināto normālo darba laiku, un Darba likumā noteikto virsstundu apmaksas likmi. Likumdevējs, izvērtējis valsts budžeta iespējas un nepieciešamību ievērot Fiskālās disciplīnas likuma prasības, par samērīgu risinājumu esot atzinis pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika triju gadu periodā, līdzsvarojot valsts finansiālās iespējas ar ārstniecības personu tiesībām un interesēm. Pārejas periodā tikšot nodrošinātas visas personu tiesības. Proti, pagarināto normālo darba laiku varot noteikt tikai tad, ja persona tam ir piekritusi un tiek ievēroti darba drošības un veselības aizsardzības vispārīgie principi. Darba devējam esot aizliegts atteikšanās dēļ personu sodīt vai kā citādi radīt tai nelabvēlīgas sekas. Ārstniecības likuma 53.1 panta sestā daļa uzliekot darba devējam arī pienākumu veikt to ārstniecības personu uzskaiti, kurām noteikts pagarinātais normālais darba laiks, un nodrošināt šīs informācijas pieejamību Valsts darba inspekcijai. Tiesas sēdē Saeimas pārstāve I. Tralmaka uzturēja atbildes rakstā pausto viedokli. Saeima vērsa uzmanību uz to, ka veselības aprūpes finansēšanai, citstarp arī ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai, 2018. gada valsts budžeta ietvaros piešķirts papildu finansējums - 194 miljoni euro.