6. Article

Pieaicinātā persona - Veselības ministrija - pēc būtības arī ir pievienojusies Saeimas atbildes rakstā sniegtajiem argumentiem. Veselības ministrija vērš uzmanību uz to, ka 2009. gadā pagarinātais normālais darba laiks esot noteikts ekonomiskās krīzes dēļ, un atzīst, ka no tā nepieciešams atteikties. Veselības ministrija uzsver, ka ir piedalījusies 2017. gada 8. jūnija likuma "Grozījumi Ārstniecības likumā" un 2017. gada 22. novembra likuma "Grozījumi Ārstniecības likumā" izstrādē, sniedzot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai priekšlikumus un atzinumus par attiecīgajiem likumprojektiem un atbalstot pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika. Tiesas sēdē Veselības ministrijas pārstāvis R. Osis uzturēja rakstveidā pausto ministrijas viedokli. Pārejas periods, atsakoties no pagarinātā normālā darba laika, esot nepieciešams ierobežoto valsts budžeta iespēju dēļ, kā arī ņemot vērā to, ka veselības aprūpes nozarē personāla pieejamība vēl nav pietiekama. R. Osis norādīja, ka tūlītējai pagarinātā normālā darba laika atcelšanai būtu nepieciešami 12,7 miljoni euro. Tā kā turpmākajos gados veselības aprūpes nozarē esot plānots atalgojuma pieaugums, vēl tikpat daudz līdzekļu vajagot arī šim mērķim. Tādējādi budžeta līdzekļu pieejamība esot bijis galvenais arguments par labu izvēlei pakāpeniski atteikties no pagarinātā normālā darba laika regulējuma. Turklāt R. Osis norādīja uz nepieciešamību pakāpeniski pārplānot ārstniecības iestāžu personāla politiku, kas arī prasot zināmu laiku.