1. Article

Saeima 1996. gada 17. oktobrī pieņēma likumu "Par valsts noslēpumu", kas stājās spēkā 1997. gada 1. janvārī. Likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektā daļa vispārīgi regulē industriālās drošības sertifikāta saņemšanas kārtību un pašreizējā redakcijā ir spēkā kopš 2006. gada 13. jūnija. Šīs daļas sestais teikums noteic, ka ģenerālprokurora lēmums, kuru viņš pieņēmis pēc tam, kad izskatīta sūdzība par Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai tā anulēšanu, kas liedz tiesības izmantot valsts noslēpumu, ir galīgs un nav pārsūdzams. Savukārt atbilstoši šīs daļas astotajam teikumam paziņojums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu pretendentam tiek nosūtīts, neizklāstot tajā atteikuma pamatojumu. Likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas trešais teikums paredz, ka industriālās drošības sertifikāta pieteikuma iesniegšanas kārtību, iesniedzamo dokumentu sarakstu, sertifikātu izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar šo tiesību normu Ministru kabinets 2006. gada 23. maijā pieņēma noteikumus Nr. 412 "Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 412), kas stājās spēkā 2006. gada 27. maijā. Ar Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumiem Nr. 308 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 23. maija noteikumos Nr. 412 "Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība"" Noteikumu Nr. 412 12. punkts papildināts ar otro teikumu šādā redakcijā: "Ja ir pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu, komersants atkārtoti pieteikumu industriālās drošības sertifikāta saņemšanai var iesniegt ne agrāk kā piecus gadus pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas." Satversmes tiesa 2017. gada 10. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-06-01 "Par likuma "Par valsts noslēpumu" 11. panta piektās daļas, 13. panta trešās un ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, 96. pantam un 106. panta pirmajam teikumam" (turpmāk - Spriedums lietā Nr. 2016-06-01), ar kuru citstarp likuma "Par valsts noslēpumu" 11. panta piektā daļa un 13. panta trešā daļa, ciktāl šīs normas attiecībā uz lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu noteic, ka ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, tika atzītas par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošām no 2018. gada 1. jūlija. Saeima 2018. gada 1. februārī pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" (turpmāk - Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"), kas stāsies spēkā 2018. gada 1. jūlijā. Pēc šo grozījumu spēkā stāšanās likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas piektais, sestais un septītais teikums paredzēs: "Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu komersants var apstrīdēt un pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā lēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai tā anulēšanu saistībā ar tiesībām izmantot ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju ir galīgs un nav pārsūdzams. Ja tiek pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu, Satversmes aizsardzības birojs nodrošina komersanta informēšanu un uzklausīšanu tādā pašā kārtībā, kāda paredzēta attiecībā uz personu, kura pretendē uz pieeju valsts noslēpumam."