11. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce - norāda, ka tiesvedība izskatāmajā lietā daļā par likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestā un astotā teikuma atbilstību Satversmes 92. pantam ir izbeidzama, savukārt konstitucionālā sūdzība daļā par Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrā teikuma atbilstību Satversmes 105. pantam neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā. Likumdevējs ar Grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu" esot novērsis konstitucionālajā sūdzībā norādītos trūkumus, kuri, pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, ierobežo to tiesības uz taisnīgu tiesu. Pieaicinātā persona pievienojas Tieslietu ministrijas viedoklī norādītajam un uzskata, ka atteikums izsniegt industriālās drošības sertifikātu pats par sevi nerada komersantam negatīvas sekas attiecībā uz pamata komercdarbības veikšanu. Tādējādi šie aspekti, ņemot vērā industriālās drošības sertifikāta īpašo funkciju, atrodoties ārpus tiesību uz īpašumu tvēruma Satversmes 105. panta izpratnē. Neviena no Pieteikuma iesniedzējām neesot norādījusi, ka atteikums izsniegt industriālās drošības sertifikātu būtu jebkādā veidā ietekmējis tās pamata komercdarbību. Neatkarīgi no katras Pieteikuma iesniedzējas atšķirīgās faktiskās situācijas to konstitucionālā sūdzība daļā par Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrā teikuma atbilstību Satversmes 105. pantam neietilpstot tiesību uz īpašumu tvērumā. Pat ja tiktu konstatēts Satversmes 105. pantā Pieteikuma iesniedzējām noteikto pamattiesību aizskārums, esot jāatzīst, ka likumdevējs ir izvēlējies līdzekli, kas vismazāk ietekmē tiesības uz īpašumu, un ar šo izvēli ir panākts taisnīgs līdzsvars starp komersanta tiesībām un likumīgajām interesēm, valsts kā iepirkuma veicējas interesēm un sabiedrības vispārējo labumu.