13. Article

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr. iur. Aldis Lieljuksis - uzskata, ka ar Grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu" ir atrisināta Pieteikuma iesniedzēju norādītā problēma - likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestā un astotā teikuma neatbilstība Satversmes 92. pantam. Jautājumā par to, vai industriālās drošības sertifikāts ir saistāms ar Satversmes 105. pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu, pieaicinātā persona pievienojas Ministru kabineta atbildes rakstā norādītajam, proti: Pieteikuma iesniedzējas nav pamatojušas to, ka tām būtu radušies konkrēti zaudējumi vai ka būtu aizskartas konkrētas to mantiskās intereses, tātad to tiesības uz īpašumu nav skartas. Atteikums izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai tā anulēšana esot jautājumi, kas katrā konkrētajā gadījumā skatāmi individuāli. Industriālās drošības sertifikāta jēga esot plaša - nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību -, un līdz ar to valsts noslēpums esot aizsargājams neatkarīgi no tā, kurā tautsaimniecības jomā komersants darbojas. Tā kā atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu pēc Grozījumu likumā "Par valsts noslēpumu" spēkā stāšanās varēšot pārsūdzēt, liegums piecu gadu laikā atkārtoti pretendēt uz sertifikāta saņemšanu esot samērīgs. Minētā termiņa saistīšana ar komersanta iespējām izpildīt garantijas laikā paredzētās saistības neesot pamatota. Šis jautājums esot risināms, līgumos paredzot kārtību, kādā sertifikāta neizsniegšanas gadījumā tiek izpildītas garantijas laikā paredzētās saistības, kā arī to, kurš komersants var attiecīgos darbus veikt. Satversmes tiesa secināja: