15. Article

Pieteikuma iesniedzējas lūdz atzīt likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sesto un astoto teikumu par neatbilstošu Satversmes 92. pantam, kas nosaka: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību." Pieteikuma iesniedzējām atbilstoši likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestajam teikumam ar ģenerālprokurora lēmumu - galīgo lēmumu - atteikts izsniegt industriālās drošības sertifikātu, saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas astoto teikumu neizklāstot atteikuma motivāciju. Izskatāmā lieta attiecas uz gadījumiem, kad industriālās drošības sertifikāta izsniegšana personai atteikta. Lietā vērtējamie jautājumi varētu skart Satversmes 92. panta pirmo teikumu. 15.1. Satversmes tiesa savus apsvērumus par Satversmes 92. panta pirmā teikuma saturu likuma "Par valsts noslēpumu" aspektā un kopsakarā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu jau sniegusi Spriedumā lietā Nr. 2016-06-01. Minētajā lietā Satversmes tiesa vērtēja likuma "Par valsts noslēpumu" normas attiecībā uz lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 10. februāra sprieduma lietā Nr. 2016-06-01 27.-29. punktu). Arī izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka jebkurai personai nav subjektīvu tiesību uz pieeju valsts noslēpumam un valstij ir plaša rīcības brīvība valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu izvēlē. Tomēr tas nenozīmē, ka valsts noslēpuma aizsardzības procesā nevarētu tikt ierobežotas tādas personu tiesības un likumiskās intereses, kuras ir aizsargājamas taisnīgā tiesā. Tāpēc Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai apstrīdētās normas - likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestais un astotais teikums - attiecas uz tādām Pieteikuma iesniedzēju tiesībām un likumiskajām interesēm, kuru aizsardzība taisnīgā tiesā paredzēta Satversmes 92. pantā. 15.2. No pieteikuma izriet, ka gadījumā, kad personai industriālās drošības sertifikāta izsniegšana ir atteikta, pamattiesību un likumisko interešu ierobežojums varētu izpausties sekās, kādas attiecīgais lēmums atstāj uz konkrētās personas tiesībām veikt komercdarbību jomā, kurā nepieciešams strādāt ar valsts noslēpumu. Pieteikuma iesniedzējas šīs sekas uzskata par tām Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu. Tātad šīs sekas ir jāņem vērā, vērtējot to, vai apstrīdētās normas ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses Satversmes 92. panta pirmā teikuma izpratnē. Personai Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojuma gadījumā ir jābūt iespējai aizstāvēt savas tiesības Satversmes 92. panta pirmajam teikumam atbilstošā veidā. Tāpēc izskatāmajā lietā ir nepieciešams noskaidrot, vai apstrīdētās normas - likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestais un astotais teikums - ierobežo personas pamattiesības, proti, tiesības uz īpašumu. Atbilstoši Satversmes tiesas likumam personas pamattiesību ierobežojums ir konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir noteiktas konkrētās pamattiesības, proti, apstrīdētā norma ietilpst konkrēto pamattiesību tvērumā; otrkārt, tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 5. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs, vai apstrīdētās normas - likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestais un astotais teikums - skar tādas tiesības, kas ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā.