3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju viedoklim un uzskata, ka tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama daļā par likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestā un astotā teikuma atbilstību Satversmes 92. pantam, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu. Pieteikuma iesniedzējām izsniegtie industriālās drošības sertifikāti esot bijuši derīgi līdz 2016. gada 30. jūnijam. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 412 32. punktu pieteikumu par industriālās drošības sertifikāta izmantošanas termiņa pagarināšanu komersants iesniedzot četrus mēnešus pirms šā termiņa beigām. Ja šā pieteikuma iesniegšanas termiņš ir nokavēts, pieteikumu izskatot kārtībā, kādā izskatāmi pieteikumi industriālās drošības sertifikāta saņemšanai. Kā izrietot no konstitucionālajai sūdzībai pievienotajiem materiāliem, Pieteikuma iesniedzējas pieteikumu par industriālās drošības sertifikāta termiņa pagarināšanu iesniegušas novēloti. Līdz ar to lūgums atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no 2016. gada 1. jūlija neesot pamatots. Izskatāmajā lietā atteikums izsniegt Pieteikuma iesniedzējām industriālās drošības sertifikātu esot uzskatāms par atteikumu piešķirt noteiktu privilēģiju salīdzinājumā ar citiem komersantiem, kuri darbojas attiecīgajā jomā. Būtiski esot tas, ka SIA "GRIF 1" un SIA "GRF" savas darbības laikā neesot noslēgušas līgumus, kuru izpildei būtu nepieciešams darbs ar valsts noslēpuma objektiem. Minētās Pieteikuma iesniedzējas tām izsniegto industriālās drošības sertifikātu neesot izmantojušas komercdarbības veikšanai un tādējādi nevarot apgalvot, ka lēmums par atteikumu izsniegt šo sertifikātu ir būtiski ietekmējis to līdzšinējo vai nākotnē plānoto darbību. Satversmes tiesa Spriedumā lietā Nr. 2016-06-01 esot atzinusi, ka laikā līdz minētajā lietā apstrīdēto normu spēka zaudēšanai arī attiecībā uz citām personām var tikt piemērota līdzšinējā lēmumu apstrīdēšanas kārtība, ja vien tiek nodrošināta personas uzklausīšana un informēšana par atteikuma piešķirt speciālo atļauju pamatiem, ciktāl tas neapdraud valsts drošību un citu personu tiesības. Attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējām pārbaudes laikā minētie Satversmes tiesas secinājumi esot piemēroti. Pretēji konstitucionālajā sūdzībā norādītajam pieteikuma par industriālās drošības sertifikāta piešķiršanu izskatīšanas gaitā valsts drošības iestādē esot bijušas nodrošinātas Pieteikuma iesniedzēju tiesības tikt uzklausītām. Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja sniegto informāciju Pieteikuma iesniedzēju pārstāvji esot aicināti uz pārrunām un atbilstoši uzklausīti. Šajās pārrunās Pieteikuma iesniedzēju pārstāvji, ciktāl tas bijis pieļaujams, lai neradītu valsts drošības un citu personu tiesību apdraudējumu, esot informēti par iemesliem, kuru dēļ varētu tikt atteikta industriālās drošības sertifikāta izsniegšana. Tādējādi attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējām neesot nepieciešams atzīt apstrīdētās normas par spēku zaudējušām ar atpakaļejošu datumu. Likumdevējs ar Grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu" esot mainījis kārtību, kādā pārsūdzams atteikums piešķirt speciālo atļauju. Minētie grozījumi paredzot, ka lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram un ģenerālprokurora lēmumu savukārt var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Tāpat ar minētajiem grozījumiem likuma "Par valsts noslēpumu" 10. pants esot papildināts ar regulējumu, kas paredz virkni procesuālo garantiju gadījumā, kad personai varētu tikt liegta pieeja valsts noslēpumam. Likumā būšot konkrēti norādīti gadījumi, kad personu var neuzklausīt, kā arī informācija, kuru personai var neatklāt. Minētās procesuālās garantijas, tostarp lēmuma pārsūdzības kārtība, saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas piekto teikumu turpmāk tikšot attiecinātas arī uz Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par šā sertifikāta anulēšanu. Papildus tam Saeima norāda, ka Ministru kabinets, izstrādājot industriālās drošības sertifikāta izsniegšanas kārtību, var noteikt tādus procesuālos termiņus, lai sertifikāta izsniegšanas (darbības termiņa pagarināšanas) procedūra būtu efektīva un savlaicīga, bet Satversmes aizsardzības birojs varētu vispusīgi izvērtēt attiecīgo komersantu. Ministru kabinets esot bijis tiesīgs noteikt saprātīgu termiņu, kādā komersantam, kuram industriālās drošības sertifikāta izsniegšana atteikta, pirms atkārtotas vēršanās ar analoģisku pieteikumu Satversmes aizsardzības birojā ir jānovērš tā darbībā konstatētie trūkumi un jāpierāda atbilstība tam izvirzītajām prasībām. Turklāt ar Grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu" esot precizēts Ministru kabinetam dotā pilnvarojuma apjoms, konkrēti norādot uz tiesībām noteikt industriālās drošības sertifikāta pieteikuma iesniegšanas kārtību un termiņus, kā arī iesniedzamo dokumentu sarakstu.