5. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda, ka lietas dalībnieku minētā informācija par Pieteikuma iesniedzēju pārstāvju uzklausīšanu pirms tam, kad tika pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu, ir atšķirīga. Valstij esot pienākums nodrošināt personas uzklausīšanu pirms lēmuma pieņemšanas un informēšanu par lēmuma pamatā esošajiem apstākļiem, turklāt personai vajagot būt iespējai attiecībā uz to pieņemto lēmumu apstrīdēt tiesā. Likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestais un astotais teikums, ciktāl tie neparedz juridiskās personas informēšanu par industriālās drošības sertifikāta izsniegšanas atteikuma vai anulēšanas iemesliem, kā arī liedz iespēju apstrīdēt ģenerālprokurora lēmumu tiesā, neatbilstot Satversmes 92. pantam. Noteikumu Nr. 412 12. punkta nosacījumi, ciktāl tie liedz nacionālās drošības iestādei individuāli izvērtēt komersanta darbību un noteikt par pieciem gadiem īsāku termiņu, kurā komersants varētu atkārtoti iesniegt pieteikumu industriālās drošības sertifikāta saņemšanai, nesamērīgi ierobežojot komersanta iespējas pretendēt uz dalību konkursos par pasūtījumiem, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem. Tomēr industriālās drošības sertifikāts neradot komersantam mantiska rakstura tiesības, nedz arī pamatu tiesiskajai paļāvībai, ka tas iegūs valsts pasūtījumu vai peļņu pasūtījuma izpildes rezultātā. Industriālās drošības sertifikāta neesība vispār neliedzot tiesības veikt uzņēmējdarbību un iespēju gūt peļņu attiecīgajā komercdarbības jomā. Tādējādi neesot pamata uzskatīt, ka Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrais teikums ierobežotu Satversmes 105. pantā garantētās tiesības.