103. Article — Ikgadējais atvaļinājums un valsts svētku

brīvdienas Uz Latvijas kuģiem strādājošo jūrnieku atvaļinājumu un valsts svētku brīvdienas regulē šādi nosacījumi: 1) visiem apkalpes locekļiem par katriem nostrādātajiem 12 mēnešiem pienākas ne mazāk kā 30 kalendāro dienu ilgs apmaksāts ikgadējais atvaļinājums; 2) katram jūrniekam ir tiesības saņemt atalgojumu par darbu sestdienās un svētdienās vai arī apmaksātas papildu dienas pie atvaļinājuma, turklāt par darbu valsts svētku dienās pienākas gan atalgojums, gan apmaksātas papildu dienas pie atvaļinājuma; 3) šā panta 1. un 2. punktā minētajā atvaļinājumā nav iekļaujams darbnespējas laiks; 4) laikposms starp diviem secīgiem apkalpes līgumiem vai darba pārtraukumi līdz trīs nedēļām, ja tos nav izraisījusi paša jūrnieka rīcība vai paviršība, jāiekļauj šā panta 1. un 2. punktā minētajā aprēķinā par 12 nepārtraukti nostrādātajiem mēnešiem; 5) ja nostrādāti mazāk nekā 12 mēneši, šā panta 1. un 2. punktā minētais atvaļinājums tiek piešķirts proporcionāli nostrādātajam laikam; 6) jūrniekam ir tiesības atvaļinājumu saņemt apkalpes līguma noslēgšanas vietā, turklāt ceļā uz atvaļinājuma vietu pavadītās dienas netiek ieskaitītas apmaksātā atvaļinājuma laikā; 7) jūrnieka atvaļinājuma sākuma laiks ir jānosaka apkalpes līgumā, ko kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks noslēdzis ar jūrnieku. Ievērojot kuģošanas drošības noteikumus attiecībā uz apkalpes sastāvu, kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks drīkst atlikt atvaļinājuma sākumu, neņemot vērā jūrnieka prasību attiecībā uz atvaļinājuma sākumu, tomēr šādu atvaļinājuma atlikšanu nedrīkst izdarīt nepamatoti; 8) ja ir galēja nepieciešamība, jūrnieku var atsaukt no apmaksātā atvaļinājuma, viņu par to attiecīgi informējot; 9) jebkurš līgums, kas jūrniekam liedz iespēju izmantot atvaļinājumu saskaņā ar šo kodeksu, uzskatāms par spēkā neesošu.