380. Article — Ziņas, kas jāsniedz apdrošinājuma

ņēmējam (1) Saskaņā ar šo pantu apdrošinājuma ņēmējam pirms jūras apdrošinājuma līguma noslēgšanas ir jāsniedz apdrošinātājam informācija par visiem viņam zināmajiem svarīgajiem apstākļiem. Turklāt tiek uzskatīts, ka apdrošinājuma ņēmējs zina visus apstākļus, kas parasta darījuma gadījumā viņam būtu jāzina. Ja apdrošinājuma ņēmējs nesniedz šādas ziņas, apdrošinātājs var anulēt līgumu. (2) Jebkurš apstāklis ir svarīgs, ja tas var ietekmēt piesardzīga apdrošinātāja lēmumu, nosakot apdrošināšanas prēmijas lielumu vai pieņemot lēmumu par riska uzņemšanos. (3) Ja nav tieša pieprasījuma, nav obligāti jāsniedz informācija par jebkuru apstākli: 1) kas samazina risku; 2) kas apdrošinātājam ir zināms vai par kuru tiek uzskatīts, ka tas apdrošinātājam ir zināms. Tiek uzskatīts, ka apdrošinātājs zina vispārzināmās lietas, kā ari lietas, ar kurām viņš saskaras un kuras viņam jāpārzina savās ikdienas darba gaitās; 3) ar kuru apdrošinātājs atsakās iepazīties; 4) kuru nav nepieciešams atklāt, jo ir tieši vai netieši dota garantija. (4) To, vai kāds konkrēts apstāklis, kas netiek atklāts, ir svarīgs, katrā gadījumā izlemj atsevišķi. (5) Termins "apstāklis" ietver jebkuru paziņojumu vai informāciju, ko saņem apdrošinājuma ņēmējs.