70. Article — Kuģa apkalpes komplektēšana atbilstoši kuģošanas

drošības un apkalpes kvalifikācijas prasībām (1) Jūrniecības departaments, izvirzot prasības no kuģošanas drošības viedokļa un citiem ar to saistītiem aspektiem attiecībā uz Latvijas kuģu, arī iekšējo ūdeņu kuģu, apkalpi nosaka: 1) Latvijas kuģu kategorijas, ņemot vērā to tilpību, tonnāžu, pārvadājamās kravas veidu un kuģošanas rajonus, kā ari funkcijas, kas jāizpilda, vai ari reisus, kuri tiem jāveic; 2) prasības, kas jāievēro, komplektējot kuģu kategorijām vai uzdevumiem^ atbilstošas kuģošanas drošību garantējošas apkalpes, obligāti norādot nepieciešamo visu kategoriju virsnieku, kvalificētu ārstu un kvalificētu pavāru, kā arī visu citu kategoriju jūrnieku skaitu; 3) nosacījumus, kas jāievēro attiecība uz to personu pilsonību, kuras strādā uz jebkura Latvijas kuģa (ari iekšējo ūdeņu kuģa); 4) uz kuģa jābūt atestētam kapteinim un sardzē gan uz jūras, gan ostā vienmēr jāatrodas attiecīgi atestētiem virsniekiem; 5) jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus Latvijas kuģu ekspluatācijā un uzturēšanā, ir jābūt šādiem kvalifikācijas dokumentiem: virsniekiem - attiecīgiem darba diplomiem, bet ierindas jūrniekiem un citām personām - kvalifikācijas apliecībām, kas apliecina viņu profesionalitāti un kompetenci, kā arī viņu atbilstību citām Jūrniecības departamenta izvirzītajām prasībām. Jūras administrācija nodrošina šādu darba diplomu un apliecību izsniegšanu, anulēšanu, pagarināšanu, apstiprināšanu, apturēšanu, apliecināšanu vai nomaiņu, kā ari to noformēšanu un reģistrēšanu. (2) Nosakot apmācības kārtību, Jūrniecības departamentam ir tiesības: 1) noteikt prasības, kas jāievēro attiecībā uz atestācijas eksāmeniem, darba diplomu un apliecību izsniegšanu, eksaminējamo un eksaminētāju kvalifikāciju, kā arī noteikt eksaminētāju iecelšanas un atcelšanas kārtību un darba samaksu, risināt citus ar atestācijas eksāmeniem saistītus jautājumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem un lietderīgiem; 2) pieprasīt, lai būtu nodrošinājums ar jūrnieku mācību programmām un mācību plāniem; 3) iegūt informāciju par to, kā tiek izveidotas, uzturētas un darbojas jūrskolas, kā ari licencēt iestādes, kas varētu būt mācību bāzes vai filiāles; 4) noteikt kārtību, kādā ierosināmas lietas izskatīšanai izmeklēšanas komisijā, ko ieceļ saskaņā ar šā kodeksa 74. pantu, un komisijas sēžu norises procedūru.