71. Article — Kuģa apkalpe, tās darba organizācija un

drošība (1) Kuģa apkalpes sastāvā ir kapteinis, kuģa virsnieki un ierindas jūrnieki. Kuģa virsnieki ir stūrmaņi, radiooperatori, radioelektroniķi, ārsts, bocmanis, pasažieru dienesta priekšnieks, vecākais mehāniķis, mehāniķi, elektromehāniķi un saldēšanas iekārtu mehāniķi. Pārējie apkalpes locekļi ir ierindas jūrnieki. Ja nepieciešams, kapteinis savus dienesta pienākumus var nodot vecākajam stūrmanim, bet vecākais mehāniķis - otrajam mehāniķim. (2) Kuģa īpašniekam ir jānodrošina katrs jūrnieks ar dienesta instrukciju. (3) Dienesta organizācijai uz katra Latvijas kuģa jāatbilst šādām prasībām: 1) katram kuģa apkalpes loceklim ir jāzina un jāpilda drošības tehnikas, vides aizsardzības, ugunsdrošības, robežapsardzības, muitas un sanitārie noteikumi un instrukcijas. Par šo noteikumu ievērošanu katrs kuģa apkalpes loceklis ir atbildīgs personīgi; 2) noteiktu kuģa apkalpes locekļu pārziņā tiek nodoti visi kuģa tehniskie līdzekļi; apgādes un aprīkojuma priekšmeti, kā arī kuģa telpas, lai nodrošinot kuģa drošību un gatavību darbam, saglabātu cilvēku dzīvību un aizsargātu apkārtējo vidi no piesārņošanas; 3) kuģa apkalpes locekli atbrīvot no darba uz kuģa var tikai ar kapteiņa atļauju. Šādas atbrīvošanas gadījumā uz kuģa ir jāpaliek skaita ziņā tādai apkalpei, kas garantē kuģa drošību; 4) kuģa apkalpes loceklis var nokāpt no kuģa, ja ir saņemta atļauja no sardzes stūrmaņa (sardzes mehāniķa). Par savu atgriešanos viņam ir jāpaziņo attiecīgam sardzes virsniekam. Sardzes mehāniķim ir jāpilda sardzes stūrmaņa rīkojumi; 5) katram kuģa apkalpes loceklim ir jāzina savi īpašie pienākumi kuģa trauksmes ("Kuģa kopējā trauksme!", arī: "Cīņa ar uguni!", "Cīņa ar ūdeni!"; "Cilvēks aiz borta!"; "Atstāt kuģi!") gadījumā. Pēc trauksmes izziņošanas viņam bez kavēšanās jāierodas norādītajā vietā pilnā gatavībā uzsākt nepieciešamo darbību. Kuģa īpašniekam jānodrošina darbības plāns trauksmes gadījumiem un jāiepazīstina ar to kuģa apkalpe; 6) ierindas jūrniekiem jāpilda sardzes pienākumi gan ostā, gan jūrā, jāpilda darbi uz kuģa atbilstoši saviem dienesta pienākumiem un kuģa virsnieku norādījumiem. 4) Kuģa apkalpes locekļu konkrētos dienesta pienākumus, kas nav iekļauti šā panta trešās daļas noteikumos, nosaka koplīgums, apkalpes līgums, dienesta instrukcijas, kuģa īpašnieka un kapteiņa norādījumi un pavēles. (5) Kuģa īpašniekam jāgādā, lai uz kuģa būtu visi nepieciešamie dokumenti un aprīkojums cilvēku dzīvības saglabāšanai, ugunsdrošības garantēšanai, aizsardzībai pret ūdeni, naftas, tās produktu un citu ķīmisko vielu izplūdi, kuģa stabilitātes nodrošināšanai dažādos apstākļos, kā arī jāsagatavo kuģa apkalpe šo dokumentu un aprīkojuma izmantošanai. Minēto dokumentu formu un saturu var noteikt Jūras administrācija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā tipveida prasības jautājumos, kas skar naftas, tās produktu un citu apkārtējai videi kaitīgo ķīmisko vielu izplūdi.
  1. (1)) Kuģa apkalpes sastāvā ir kapteinis, kuģa virsnieki un
  2. (2)) Kuģa īpašniekam ir jānodrošina katrs jūrnieks ar dienesta
  3. (3)) Dienesta organizācijai uz katra Latvijas kuģa jāatbilst
  4. 1)) katram kuģa apkalpes loceklim ir jāzina un jāpilda drošības
  5. 2)) noteiktu kuģa apkalpes locekļu pārziņā tiek nodoti visi
  6. 3)) kuģa apkalpes locekli atbrīvot no darba uz kuģa var tikai
  7. 4)) kuģa apkalpes loceklis var nokāpt no kuģa, ja ir saņemta
  8. 5)) katram kuģa apkalpes loceklim ir jāzina savi īpašie
  9. 6)) ierindas jūrniekiem jāpilda sardzes pienākumi gan ostā, gan
  10. 4)) Kuģa apkalpes locekļu konkrētos dienesta pienākumus, kas
  11. (5)) Kuģa īpašniekam jāgādā, lai uz kuģa būtu visi
asenvironmentjoint-stocktax-authorityvid