1. Article

Ievads Valsts statistikas komitejas statistiskās informācijas valsts programma (turpmāk tekstā - "valsts programma") izstrādāta, ievērojot likuma "Par valsts statistiku" 4.panta prasības. Valsts programma satur visu veidu svarīgāko statistisko informāciju, ko Valsts statistikas komiteja iedalīto budžeta līdzekļu ietvaros savāc, apkopo un publicē, kā arī saņem kopsavilkumu veidā no citām valsts iestādēm un publicē savos statistiskajos izdevumos. Bez tam valsts programmā iekļauti arī atsevišķi darbi, kuru realizācijas izdevumi vai nu daļēji, vai pilnā apjomā tiek segti no PHARE nacionālās programmas fondiem. Šiem darbiem tabulās pievienota speciāla atzīme -*). Visu šo darbu veikšana ir vitāli svarīga Latvijas integrācijas procesā Eiropas savienībā, apsekojumu programmas ir sagatavotas, piedaloties Eiropas attīstīto valstu un starptautisko statistikas iestāžu ekspertiem. PHARE līdzekļi tiek izmantoti tāpēc, ka sakarā ar intervētāju dienesta iesaistīšanu šie apsekojumi ir finansiāli ietilpīgi un Valsts statistikas komitejai iedalītie budžeta līdzekļi nenodrošina šo darbu realizāciju. Iepazīstoties un strādājot ar valsts programmu, jāievēro atsevišķas dokumenta uzbūves īpatnības. Valsts programma sastāv no 28 tematiskām daļām. Pirms katras tematiskās daļas dokumentā ievietots īss metodoloģisks apraksts, ar kura palīdzību var iegūt priekšstatu par sekojošajā tabulā minēto rādītāju saturu, starptautisko salīdzināmību, informācijas iegūšanas metodi un 1997.gadā paredzamajām novitātēm, kā arī uzziņas veidā - tematiskajā daļā sniegto statistisko rādītāju atbilstības Eiropas savienības standartiem un metodoloģijām izvērtējums. Dažas tematiskās daļas satur tikai informāciju, ko Valsts statistikas komiteja saņem no citām ministrijām un valsts iestādēm. Šajos gadījumos tabulu 2.ailē kā informācijas iegūšanas avots ir uzrādīta attiecīgā ministrija vai valsts iestāde, nenorādot konkrēti, ar kāda instrumentārija palīdzību informācija tiek iegūta. Ja informāciju no respondentiem iegūst tieši Valsts statistikas komiteja, tad 2.ailē ir ieraksti "statistikas veidlapas", "apsekojuma anketa". Ja informācija ar vienu un to pašu nosaukumu tiek sagatavota ar dažādu periodiskumu un tās iegūšanas nosacījumi (instrumentārijs, novērošanas metode, novērojamo uzņēmumu loks), kā arī statistiskie izdevumi, kuros apkopotā informācija tiek ievietota, dažādajos periodos nemainās, valsts programmā šī informācija tiek sniegta ar vienu ierakstu, pretējā gadījumā par katru periodu ir atsevišķs ieraksts. Tabulu 5.ailē "Novērošanas metode" ieraksts "pilns apsekojums" nozīmē, ka attiecīgo pārskatu sniedz visi uzņēmumi, kam piemīt konkrētā apsekojamā darbība vai īpašības. Ar ierakstu "izlases apsekojums" jāsaprot, ka uzņēmumu ģenerālais kopums tiek sadalīts stratās pēc konkrētas apsekojamās darbības vai konkrētām apsekojamām īpašībām, un no šīm stratām ar vienkāršās gadījuma izlases metodi tiek atlasīti uzņēmumi, no kuriem katrs pārstāv noteiktu skaitu citu uzņēmumu ar tādām pašām pazīmēm. Atlasīto uzņēmumu apsekošanas rezultātā iegūtā informācija ar matemātisko metožu palīdzību tiek vispārināta un attiecināta uz ģenerālo kopumu. Izlases metožu lietošana ļauj samazināt informācijas iegūšanas izmaksas un nodrošina pietiekamu informācijas precizitāti. Izlases metodi statistiskās informācijas iegūšanā lieto visas attīstītās pasaules valstis. Tabulas 6.ailē "Izstrādes kopums" ieraksts "pa pilsētām un rajoniem" paredz informācijas izstrādi pa visām Latvijas pilsētām un rajoniem, ieraksts "pa republikas pilsētām un rajoniem" - tikai pa 7 lielākajām pilsētām (Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Ventspils) un rajoniem. Aizpildot aili "Izdevums, kurā informācija tiek publicēta", ievērota sekojoša kārtība: operatīvā (steidzamā) informācija tiek ievietota statistiskajos biļetenos, kas tiek sagatavoti tūlīt pēc pārskata perioda, piem., informācija par janvāri-decembri nākošā gada janvārī iznākošajā biļetenā. Tāda paša nosaukuma informācija par gadu (neatkarīgi no tā, vai šīs informācijas iegūšanai ir vai nav lietots cits pārskats) tiek ievietota statistiskajos izdevumos par gadu, kuros tā var tikt precizēta un tādējādi atšķirties no iepriekš publicētās.