14. Article

Darba statistika Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji tiek iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dien armijā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu. Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas neatkarīgi no vecuma, ieskaitot personas, kas jaunākas par darbspējas vecumu, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie bezdarbniekiem (mājsaimnieces, nestrādājošie invalīdi, mācību iestāžu audzēkņi un studenti darbspējas vecumā, kuri nestrādā un nemeklē darbu, nestrādājošie pensionāri u.c.). Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitā ietilpst valsts uzņēmumos, iestādēs, uzņēmējsabiedrībās (ieskaitot lauksaimnieciskās statūtsabiedrības) un privātuzņēmumos (arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu. Darba meklētāji - personas darbspējas vecumā, kas pārskata periodā bija bez darba vai gribēja mainīt darbu un aktīvi meklēja darbu. Bezdarbnieks - darba meklētājs, kas ieguvis bezdarbnieka statusu. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu ''Par nodarbinātību'' par bezdarbnieku atzīstams darba spējīgs nestrādājošs Latvijas Republikas pilsonis vai ārvalstnieks (bezvalstnieks) darbspējas vecumā, kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju vai kuram pasē ir Iedzīvotāju reģistra atzīme ar personas kodu, kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pieraksta vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā. Ilgstošais bezdarbnieks ir bezdarbnieks, kas nevar atrast darbu vairāk nekā sešus mēnešus. Bezdarba līmenis ir bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā. Bez reģistrētā bezdarba valstī pastāv arī ''slēptais bezdarbs'', kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļu, dienu un maiņu darbā un radies dažādu ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ. Mēneša vidējo darba samaksu nosaka, dalot aprēķināto darba samaksas fondu jeb bruto darba samaksas fondu ar vidējo darbinieku skaitu periodā (mēnesī, ceturksnī, gadā). Aprēķinātā jeb bruto darba samaksas fonda sastāvā ir iekļauta atlīdzība par darba rezultātiem, mēneša alga (amata alga, algas likme) par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, dažādas piemaksas, piem., par papildu darbu, stimulēšanas izmaksas: prēmijas par ražošanas rezultātiem u.c., atlaišanas pabalsts, samazinot strādājošo skaitu vai likvidējot uzņēmumu, sociālā nodokļa summa, kuru maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. Aprēķinātā jeb bruto darba samaksa - samaksa, kura sastāv no neto samaksas un nodokļiem (sociālā un ienākuma), kurus maksā strādājošie. Neto darba samaksa - samaksa, kura nesatur nodokļus. Darba statistikas informācijas apstrādē tiek lietoti tādi starptautiskie standarti kā Eiropas savienības Vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija NACE 1.red., uz Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas (ISCO) pamata izstrādātā Latvijas profesiju klasifikācija, kā arī vairākas vietējās klasifikācijas un kodu sistēmas. Rādītājus par darbaspēku, darba samaksu, darbaspēka kustību iegūst, regulāri (ik mēnesi) apsekojot valsts un pašvaldību uzņēmumus un iestādes, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu. Katru ceturksni, kā arī par gadu rādītāji par darbaspēku, tā izvietojumu un darba samaksu tiek iegūti, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus un iestādes, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk par 20 strādājošajiem vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 000 latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē "Informācijas iegūšanas metode" minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Rādītājus, kas raksturo bezdarba problēmas Latvijā, iesniedz Nodarbinātības valsts dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas fonds. Darbaspēka izlases apsekojums dod iespēju iegūt detalizētu informāciju, kas nepieciešama situācijas analīzei darba tirgū, - darbaspēka sadalījums pa vecuma un profesiju grupām, kā arī noteikt to nestrādājošo daļu, kas nereģistrējas Nodarbinātības valsts dienestā un nekur nestrādā, līdz ar to ir iespējams noteikt reāli nestrādājošo skaitu. Apsekojums tiek organizēts, intervētājiem aptaujājot iedzīvotājus mājsaimniecībās, tādējādi tiek aptvertas visas ekonomiskās darbības sfēras un visas nodarbināto kategorijas, ieskaitot ģimenes uzņēmumos vai saimniecībās strādājošos ģimenes locekļus, gadījuma darbus strādājošos u.c. Paredzēts apsekot ap 11 tūkst. cilvēku, kas veido 0,6% no valsts iedzīvotājiem, kas vecāki par 15 gadiem. Aptaujas veidlapa tika izstrādāta saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, izmantojot citu valstu pieredzi šajā jomā un starptautiskās darba organizācijas (ILO) ekspertu ieteikumus, kas dod iespēju apsekojuma rezultātus salīdzināt ar situāciju citās valstīs. Uzziņai Novērtējot šajā tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka daļējās metodoloģiskās atšķirības vidējā strādājošo skaita un darba samaksas rādītājos būs iespējams novērst 2000.gadā, ieviešot metodoloģisko norādījumu "Darba samaksas statistikas vienotā sistēma" ("An integrated system of wages statistics", ILO, 1979) principus, kas paredz minēto rādītāju noteikšanu saistībā ar nostrādāto laiku. Šo pasākumu veikšana lielā mērā atkarīga no atbilstošas sākotnējās uzskaites, īpaši privātajā sektorā. Darba statistika Nr. p.k. Informācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1. Darbaspēka resursu bilance VSK gads aprēķins kopā Latvijā, Latvijas statistikas gadagrāmata aprēķins pa nozarēm un īpašuma un uzņēmējdarbības veidiem 2. Nodarbinātie iedzīvotāji VSK ceturksnis aprēķins kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens aprēķins sabiedriskajā un privātajā sektorā 3. Nestrādājošie iedzīvotāji -"- ceturksnis aprēķins kopā Latvijā, pa republikas pilsētām un rajoniem -"- 4. Strādājošo skaits un darba samaksa, statistikas mēnesis pilns kopā Latvijā valsts sektora -"- mēneša vidējā darba samaksa veidlapas apsekojums valsts uzņēmumos, iestādēs, un neizmaksātā darba samaksa un pašvaldību organizācijās, pa republikas uzņēmumos un iestādēs, pilsētām un rajoniem uzņēmējsabiedrībās un nozarēm ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 5. Strādājošo skaits un darba samaksa, -"- ceturksnis kompleksais loks, kopā Latvijā, -"- mēneša vidējā bruto un neto gads iestādes pa īpašuma un uzņēmēj- darba samaksa, neizmaksātā darbības veidiem, pa darba samaksa republikas pilsētām un rajoniem un nozarēm 6. Uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību statistikas ceturksnis kompleksais kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens ar valsts vai pašvaldību kapitāla veidlapas gads loks pa īpašuma veidiem, daļu grupējums pēc strādājošo pa republikas pilsētām vidējā skaita un rajoniem un nozarēm 7. Bezdarbnieku skaits, sastāvs Nodarbinātības mēnesis pilns kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens un brīvo darba vietu skaits valsts dienesta ceturksnis apsekojums pa republikas pilsētām Republikāniskā un rajoniem centra dati 8. Bezdarbnieku skaits un dzimuma Nodarbinātības reizi pilns kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens sastāvs uz 1.oktobri valsts dienesta gadā apsekojums pa republikas pilsētām un Republikāniskā rajoniem, pilsētām centra dati un pagastiem 9. Bezdarbnieka pabalstu izmaksa - Valsts mēnesis pilns kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens pabalstu saņēmēju sociālās apsekojums pa republikas pilsētām skaits un pabalstu summa apdrošināšanas un rajoniem fonda dati -"- reizi pilns kopā Latvijā, gadā apsekojums pa republikas pilsētām un rajoniem, pilsētām un pagastiem 10. Strādājošo kustība statistikas gads kompleksais loks, kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens veidlapas ceturksnis iestādes tai skaitā Rīgā, pa nozarēm 11. Strādājošo kalendārā laika fonda statistikas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā valsts Latvijas statistikas ikmēneša biļetens izmantošana, slēptais bezdarbs veidlapas gads valsts un pašvaldību sektora uzņēmumos un uzņēmumos un organizācijās un pa nozarēm uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu 12. Darbinieku skaita sadalījums -"- pēc pilns apsekojums valsts kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens pēc darba samaksas apmēriem norādījuma un pašvaldību uzņē- pa nozarēm mumos, iestādēs, uzņēmēj- sabiedrībās ar valsts kapitāla daļu, pārējās uzņēmēj- sabiedrībās ar vairāk kā 20 strādājošiem vai apgrozījumu virs Ls 200 000 13. Darbinieku skaita sadalījums statistikas pēc pilns apsekojums kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens pa profesiju grupām veidlapas norādījuma valsts un pašvaldību pa nozarēm, uzņēmumos, iestādēs, pa republikas uzņēmējsabiedrībās ar pilsētām un rajoniem valsts kapitāla daļu, pārējās uzņēmējsabiedrībās ar vairāk kā 20 strādājošiem vai apgrozījumu virs Ls 200 000 14. Darbinieku skaita sadalījums -"- -"- -"- kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens pēc nostrādātā laika un darba samaksas pa nozarēm 15. Darbaspēka izlases apsekojums *): apsekojuma ceturksnis izlases kopā Latvijā, Latvijas darbaspēka izlasveida apsekojuma rezultāti anketa apsekojums pa republikas pilsētām un rajoniem - darbaspēka sadalījums pēc vecuma, dzimuma, izglītības un pa nozarēm un profesiju grupām, - nostrādātais darba laiks, - darba raksturs (pastāvīgs, pagaidu vai vienreizējs, sezonas), - nestrādājošo skaits, - darba meklēšanas veids u.c.