16. Article

Iedzīvotāju dzīves līmenis Jaunais mājsaimniecību budžetu pētījums saskaņā ar Pasaules bankas un Latvijas Republikas valdības vienošanos par sociālās aizsardzības sistēmas projekta izstrādi pirmo reizi tika veikts 1995.gada septembrī (vienošanās par Japānas valdības grantu parakstīta 1994.gada 24.martā). Projekta uzdevums: - dzīves līmeņa un nabadzības procesu novērošanas un izpētes organizēšana valstī, - sociālās palīdzības sniegšanas pilnveidošana sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām, - sociālās apdrošināšanas sistēmas reforma, - darba tirgus politikas pilnveidošana, - veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana. Mājsaimniecību budžetu pētījums ir šā projekta informatīvā nodrošinājuma bloks. Projekta sagatavošanā tehnisku u.c. rakstura palīdzību sniedza Pasaules banka un ANO Attīstības programmas (UNDP) eksperti. Tas sagatavots un realizēts Pasaules bankas ekspertu tiešā vadībā un pārraudzībā. Pētījums pamatojas uz pasaules praksē aprobētu analoģisku pētījumu pieredzi un Eiropas Centrālā statistikas biroja (EUROSTAT) rekomendācijām. Patēriņa izdevumu klasifikācija balstās uz EUROSTAT akceptēto COICOP/ HBS klasifikatoru. Pētījuma objekts ir mājsaimniecības (vienā dzīvojamā platībā dzīvojoša viena vai vairākas personas, kas izmanto kopējos ienākumus (kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus) un kopā ēd vismaz vienu maltīti dienā). Pētījuma izlases kopa ir veidota, kombinējot Iedzīvotāju reģistra datu bāzes informāciju (pilsētu iedzīvotāji) un pagastu mājsaimniecību uzskaites reģistrus (lauku iedzīvotāji). Izlase paredzēta daudzfunkcionāliem pētījumiem uz "master sample" principiem. Tas nozīmē, ka pētījumā var tikt ieslēgti jautājumu bloki (moduļi), kuri sabiedrībā pašlaik ir aktuāli un par kuriem nepieciešama informācija, piem., iedzīvotāju veselības pētījumu modulis u.tml. Izlases veidošanas metode - stratificēta gadījuma rakstura izlase. Tās apjoms 8000 mājsaimniecību gadā. Republikas pilsētās izlasei ir vienkārša gadījuma raksturs. Pārējās pilsētās tā ir divpakāpju stratificēta gadījuma izlase. Lauku apvidū - divu, triju pakāpju stratificēta gadījuma izlase. Pētījuma galvenie mērķi - dažādu iedzīvotāju grupu dzīves apstākļu novērtēšana, nabadzības procesu novērošana un izpēte, īpaši izdalot trūcīgo un sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju kategorijas, svaru noteikšana patēriņa cenu indeksa aprēķināšanai, nacionālo kontu atsevišķu parametru novērtēšana, atsevišķu pārtikas produktu patēriņa noteikšana, dzīves apstākļu, nodrošinātības ar ilglietošanas precēm saistības (korelācijas) noteikšana ar ienākumiem, patēriņu u.c. Statistiskā novērošana tiks veikta, izmantojot divas dažādas veidlapas - mājsaimniecības aptauja un mājsaimniecības dienasgrāmata. Mājsaimniecības aptaujas anketa sastāv no ievadaptaujas un noslēguma aptaujas: 1) mājsaimniecības ievadaptauja (mājsaimniecības sociālais un demogrāfiskais sastāvs, tās dzīvokļa apstākļi, iespējas izmantot (apstrādāt) zemi, mājsaimniecības locekļu (15 gadi un vecāku) nodarbinātība), 2) mājsaimniecības noslēguma aptauja (naudas ienākumi, pārskaitījumi, naudas uzkrājumi, ilgstošas lietošanas preces mājsaimniecībā, dzīves apstākļu pašnovērtējums (subjektīvās nabadzības indikatori), iespēja apmeklēt kultūras un veselības aizsardzības iestādes savā dzīves vietā u.c.). Mājsaimniecības dienasgrāmata (mājsaimniecības naudas izdevumi, naturālie ienākumi, nodokļi, citi obligātie un brīvprātīgie maksājumi, mājsaimniecības ražošanas darbība). Datu iegūšanas metode - kombinēts interviju (mājsaimniecības ievadaptauja un noslēguma aptauja) un pašreģistrācijas (mājsaimniecības dienasgrāmata) metožu savienojums. Aptaujas personāls - pētījuma intervētāju dienests aptver 80 intervētājus, kas speciāli sagatavoti un tiek izmantoti šajā pētījumā. Uz katriem pieciem intervētājiem paredzēts viens pētījuma organizators (pārraugs), kura funkcijās ietilpst visi pētījuma organizatoriskie aspekti, neatbildētības analīze, respondentu nomainīšana no rezerves saraksta, respondentu atkārtota intervēšana (kvalitātes kontroles funkcija), pētījuma rezultātu (anketu) kvalitātes kontrole, datu ievadīšanas PC organizēšana u.c. funkcijas. Datu apstrāde - ar datoru. Izejas informācija būs pieejama tabulu veidā (standartizētās un brīvā formāta), kā arī mikrofaili uz informācijas magnētiskajiem nesējiem (disketes u.c.). Sabiedriskās domas aptauja "Par materiālo labklājību ģimenē un ekonomiskās situācijas izmaiņu iespējām" tiek veikta pēc OECD programmas un rādītāji ir pilnīgi salīdzināmi ar citām valstīm, kurās veic šāda veida aptaujas. Aptauja satur sekojošus galvenos rādītāju blokus: - patērētāju uzticības (konfidences) rādītājs - apkopojošs rādītājs, kuru aprēķina kā aritmētisko vidējo no pieciem rādītājiem, no kuriem divi skar ģimenes materiālo stāvokli, divi - vispārējo ekonomisko situāciju valstī un viens - iespējas iegādāties ilglietošanas preces, - ģimenes materiālā stāvokļa novērtējums - tiek veikts salīdzinājums ar situāciju pirms gada un izdarīta prognoze tuvākajiem 12 mēnešiem, - valsts ekonomiskās situācijas vērtējums - tiek veikts salīdzinājums ar situāciju pirms gada un izdarīta prognoze tuvākajiem 12 mēnešiem, - iespējas iegādāties ilglietošanas preces. Iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība tiek aprēķināta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991.gada aprīlī apstiprinātā šā groza sastāvu (minimālā patēriņa naturālie normatīvi) un cenu reģistrācijas datiem (lētākās un pieejamākās preces). Atšķirībā no Labklājības ministrijas "krīzes iztikas minimuma groza" Valsts statistikas komitejas aprēķinātais kalpo vienīgi informatīviem un analītiskiem mērķiem. Valsts statistikas komitejas sociālās statistikas departaments sākot ar 1994.gadu uzsāka plašu sociālo pētījumu programmu, kuras nolūks ir raksturot izmaiņas, kas notikušas Latvijā kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991.gadā. Mūsu valstī, kura atrodas pārejas procesā uz tirgus ekonomiku, notiek strauji sociāli ekonomiski pārveidojumi. Tajā pašā laikā mūsu rīcībā pašlaik nav pietiekami plaša informācija, lai raksturotu šos procesus. Tāpēc būtu svarīgi veikt Laika budžeta apsekojumu un iegūt informāciju par izmaiņām, kas notiek iedzīvotāju laika budžeta izmantošanā, par tām aktivitātēm, kas saistītas ar neformālās ekonomikas izpausmēm laika budžeta ietvaros. Izmantojot iespēju, ka Eiropas savienības un EFTA valstis 1997./98.gadā paredz veikt laika budžeta pētījumu, Latvijas VSK vēlas iesaistīties šādā pētījumā, ņemot par pamatu Eirostata izstrādāto programmu. VSK to varētu papildināt, ņemot vērā mūsu valstij raksturīgo specifiku. Izlases veidošanas metode - stratificētā gadījuma rakstura izlase. Izlases apjoms - 4000 mājsaimniecību gadā. Aptaujas objekts - visi mājsaimniecības locekļi, kas vecāki par 10 gadiem. Aptaujā tiks izmantotas sekojošas anketas: - mājsaimniecības anketa; (Aizpilda intervētāji tiešās intervijas ceļā, aptaujājot ģimenes locekli, kurš ir informēts par mājsaimniecību kopumā. Anketā tiks iekļauti jautājumi par mājsaimniecības sastāvu, mājokļa tipu un dzīves apstākļiem tajā, ienākumiem un palīdzības veidiem, ko saņem mājsaimniecība.) - individuālā anketa; (Aizpilda vai nu intervētājs tiešas instrukcijas ceļā vai arī izvēlētais respondents. Anketā iekļauti jautājumi par nodarbinātību, ienākumiem, izglītību, sabiedrisko darbu, palīdzību un pakalpojumiem, kurus respondents ir saņēmis pēdējo četru nedēļu laikā no cilvēkiem, kuri nav viņa ģimenes locekļi, kā arī jautājumi par brīvā laika izlietojumu un veselības stāvokli.) - dienasgrāmata; (Aizpilda katrs respondents individuāli trīs dienas - vienu nejauši atlasīto darba dienu, sestdienu un svētdienu. Šajā dienasgrāmatā respondents fiksē visas savas darbības diennakts laikā ar 10 minūšu intervālu.) aptaujas veikšanai nepieciešams iesaistīt 80 intervētājus, kas būs speciāli apmācīti šim pētījumam. Uz katriem pieciem intervētājiem paredzēts viens pētījuma organizators (pārraugs), kura funkcijās ietilpst pētījuma organizatoriskie jautājumi uz vietas rajonā, pētījuma rezultātu kvalitātes kontrole. Uzziņai Visi šīs tematiskās daļas rādītāji (atskaitot iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza aprēķinu, kas nav paredzēts Eiropas savienības standartos) pilnībā atbilst Eiropas savienības prasībām. Iedzīvotāju dzīves līmenis Nr. p.k. Informācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1. Mājsaimniecību budžeta pētījums *): apsekojuma mēnesis izlases kopā Latvijā, Mājsaimniecības budžets - mājsaimniecību sastāvs, anketas apsekojums pa reģioniem (ceturkšņa analītiskais pārskats) - mājsaimniecību dzīves apstākļu (stratificēta Mājsaimniecību budžetu raksturojums, gadījuma pētījums(gada grāmata) - mājsaimniecību iespējas izmantot zemi, izlase - ap 8000 - mājsaimniecību rīcībā esošās mājsaimniecību zemes raksturojums, gadā) - mājsaimniecību ienākumi, - mājsaimniecību patēriņa un citi izdevumi, - pārtikas produktu patēriņš mājsaimniecībās, - mājsaimniecību nodrošinātība ar ilglietošanas priekšmetiem, - mājsaimniecības materiālās labklājības pašnovērtējums, - mājsaimniecību iespējas apmeklēt veselības aizsardzības un kultūras iestādes dzīves vietā, - mājsaimniecības locekļu nodarbinātība. 2. Sabiedriskās domas aptauja par apsekojuma ceturksnis stratificēta kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens ģimeņu materiālo stāvokli anketas gadījuma izlase 3. Iztikas minimuma preču un cenu mēnesis -"- kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens pakalpojumu groza aprēķins reģistrācija 4. Laika budžeta apsekojums *) apsekojuma anketas mēnesis izlases veida apsekojums kopā Latvijā