2. Article

Nacionālo kontu sistēma Latvijas Republikai pakāpeniski pārejot uz tirgus ekonomiku un iekļaujoties starptautiskajā apritē, ļoti svarīgi ir nodrošināt makroekonomisko rādītāju salīdzināšanas iespējas ar citām valstīm. Viena no visapkopojošākajām statistikas izstrādēm ir nacionālo kontu sistēma, kas ataino gan preču, gan finansu līdzekļu apriti tautsaimniecībā, kā arī gada laikā notikušās izmaiņas. Sākot ar 1992.gadu, tiek veidoti visi nacionālo kontu sistēmas konti, ieskaitot sākuma un beigu bilances. Bez tam autonomi aprēķina iekšzemes kopproduktu. Tā noteikšanai var būt trīs dažādas pieejas: ražošanas, pieprasījuma (izlietojuma) un ieņēmumu pieeja. Iekšzemes kopprodukta aprēķinā, izmantojot datus par ražošanu, vispirms nosaka preču un pakalpojumu (īsāk produkcijas) izlaidi un starppatēriņu. Preču un pakalpojumu izlaide apkopo ekonomiskās darbības rezultātus (produkcijas vērtību) par visām saimnieciskajām vienībām: preču ražošanas un pakalpojumu sfēras uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm, iedzīvotāju personiskajām palīgsaimniecībām, individuāli nodarbinātajām personām. Preču un pakalpojumu izlaidi parasti uztver bāzes cenās, tas ir, nepieskaitot produktu nodokļu neto vērtību (kopējā nodokļu summa mīnus subsīdijas). Starppatēriņš ietver preču un pakalpojumu vērtību, kas kā ražošanas izmaksas pārskata periodā izlietotas produkcijas ražošanai. Atskaitot no preču un pakalpojumu izlaides bāzes cenās starppatēriņu, iegūstam pievienoto vērtību jeb iekšzemes kopproduktu bāzes cenās. Savukārt, pieskaitot tai produktu nodokļu neto vērtību, gūstam iekšzemes kopproduktu tirgus cenās. Iekšzemes kopproduktu, izmantojot datus par pieprasījumu, veido valsts iekšējais izlietojums (pārvaldes un personiskie izdevumi gala patēriņam, kā arī kopkapitāla uzkrāšana) un starpība starp preču un pakalpojumu eksportu un importu. Gala patēriņa izdevumus uztver pēc izmaksu principa, tas ir, pārvaldes izdevumos ir iekļauti visi no budžeta finansētie izdevumi, ieskaitot arī tos, kas nodrošina iedzīvotājiem sniegtos individuālos bezmaksas pakalpojumus (piemēram, izglītības vai veselības aizsardzības). Personiskā gala patēriņa izdevumos savukārt ieskaita tikai tos patēriņa priekšmetus vai pakalpojumus, ko iedzīvotāji apmaksājuši no saviem līdzekļiem vai arī saražojuši paši. Iekšzemes kopproduktu, izmantojot datus par ieņēmumu, nosaka, saskaitot atlīdzību nodarbinātajiem, ražošanas un importa nodokļu neto vērtību, korporatīvo uzņēmumu darbības rezultātu un jaukto kopieņēmumu. Atlīdzība nodarbinātajiem ietver aprēķināto darba algu, kā arī uzņēmēju sociālos maksājumus. Korporatīvo uzņēmumu darbības koprezultāts un jauktais kopieņēmums ir ieņēmumu veidošanas konta balansējamais postenis. Tos iegūst, no iekšzemes kopprodukta atskaitot atlīdzību nodarbinātajiem un ražošanas un importa nodokļu neto vērtību. Jauktais kopieņēmums veidojas vienpersonu (nekorporatīvos) uzņēmumos. Atšķirībā no korporatīvo uzņēmumu darbības koprezultāta jauktais kopieņēmums daļēji ietver arī darba samaksas elementus, ko veido paša īpašnieka un tā ģimenes locekļu naudā nenovērtētais darbs, jo to praktiski nav iespējams atdalīt no uzņēmējdarbības ieņēmuma. Preču un pakalpojumu izlaide, starppatēriņš un iekšzemes kopprodukts tiek aprēķināts faktiskajās un salīdzināmās cenās. Par salīdzināmām cenām pašlaik pieņemtas 1993.gada vidējās cenas. Atsevišķu nozaru ražošanas apjomus pārrēķina 1993.gada cenās, izmantojot datus par svarīgāko produkcijas veidu izmaiņām naturālā izteiksmē. Ja nav iespējams noteikt citu kvantitatīvo apjoma rādītāju, fiziskā apjoma temps pieņemts atbilstoši darbaspēka patēriņa izmaiņām. Ja iekšzemes kopprodukta tempus nosaka, izmantojot datus par pieprasījumu, tad personīgā patēriņa izdevumus pārrēķina 1993.gada cenās, lietojot patēriņa cenu indeksus. Preču eksporta un importa apjomus nosaka, izmantojot muitas kravas deklarāciju kopsavilkumus pa 22 preču grupām par izvestās un ievestās produkcijas vērtību un apjomiem tonnās. Nacionālo kontu sistēmu Latvijā veido, vadoties no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un citu starptautisko organizāciju izstrādātās un 1993.gadā izdotās rokasgrāmatas "Nacionālo kontu sistēma" (SNA-93). Nozaru klasifikācijā, sākot ar 1997.gada 1.janvāri, tiks lietota Eiropas savienības vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija NACE 1.red. Nacionālo kontu aprēķiniem galvenokārt izmanto Valsts statistikas komitejas nozaru statistikas daļu apkopoto informāciju - uzņēmumu un organizāciju pārskatus, mazo uzņēmumu izlases apsekojumu rezultātus, ģimeņu budžetu apsekojumus, darbaspēka bilances aprēķinus. Daudz nepieciešamās informācijas apkopo arī citas organizācijas: Finansu ministrija (valsts un vietējo budžetu dati), Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, Labklājības ministrija, Latvijas Banka (banku un citu kredītiestāžu dati, monetārie dati). Ārējais sektors nacionālo kontu sistēmā tiek veidots vienlaicīgi ar maksājumu bilanci, un starp šiem datiem ir pilnīga atbilstība. Nacionālo kontu sastādīšanas metodoloģija pastāvīgi tiek pilnveidota, gan paplašinot sākotnējo informāciju, gan arī meklējot precīzākas metodes nepieciešamo nosacīto aprēķinu veikšanai. 1997.gadā vislielākā vērība tiks pievērsta precīzākas metodes ieviešanai atsevišķu nozaru, piem., finansu un valdības pakalpojumu fiziskā apjoma tempu noteikšanai, kā arī precīzākai inflācijas ietekmes uz krājumu izmaiņām noteikšanai. Otrs metodoloģijas pilnveidošanas virziens ietver pilnīgāku ēnu ekonomikas un citu ekonomiskās darbības veidu noteikšanu nacionālo kontu sistēmā. Līdz šim ēnu ekonomikas apjomi tiek ieslēgti nacionālo kontu sistēmā kā resursu un izlietojuma pušu balansēšanas rezultāts. Izmantojot ārzemju ekspertu pieredzi (Ungārijā, Itālijā), 1997.gadā paredzēts noteikt svarīgākās ēnu ekonomikas sastāvdaļas: ar statistiskajiem pārskatiem neuztvertos preču un pakalpojumu apjomus (celtniecībā, tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā u.c.), neuztvertos eksporta un importa apjomus. Šos darbus būs iespējams veikt, ja tiks saņemti attīstības budžeta projektā paredzētie līdzekļi. Uzziņai Novērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka ANO metodoloģijas lietošana pamatā nodrošina arī Eiropas savienības prasības, kas detalizēti tiks izklāstītas pašlaik izstrādājamā Eiropas kontu sistēmas ESA-95 projektā. Lai nodrošinātu pilnu atbilstību, ir nepieciešams vairākus gadus ilgs pārejas posms, kura laikā pilnībā jāapgūst metodoloģiskie principi un informācijas iegūšanas un apstrādes metodes. Ēnu ekonomikas apjomus raksturojošiem rādītājiem nav vienotas Eiropas metodoloģijas, katra valsts izstrādā savai specifikai piemērotākos informācijas iegūšanas paņēmienus. Nacionālo kontu sistēma Nr. p.k. Informācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1. Nacionālo kontu sistēma pēc VSK nozaru daļu, ANO pārveidotās metodoloģijas Finansu ministrijas, Labklājības ministrijas un Latvijas Bankas informācija gads aprēķini kopā Latvijā Nacionālo kontu sistēma 1996.gadā 2. Preču un pakalpojumu izlaide faktiskajās cenās un 1993.gada salīdzināmajās cenās pa nozarēm - '' - ceturksnis - '' - kopā Latvijā, pa nozarēm Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) 3. Starppatēriņš faktiskajās cenās un 1993.gada salīdzināmajās cenās pa nozarēm - '' - ceturksnis - '' - kopā Latvijā, pa nozarēm Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) 4. Iekšzemes kopprodukts faktiskajās un 1993.gada salīdzināmajās cenās: - pa nozarēm - '' - ceturksnis - '' - kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) - '' - gads - '' - kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Nacionālo kontu sistēma 1996.gadā - pa izlietojuma veidiem VSK nozaru daļu, Finansu ministrijas, Labklājības ministrijas un Latvijas Bankas informācija ceturksnis aprēķini kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) - '' - gads aprēķini kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Nacionālo kontu sistēma 1996.gadā - pa ieņēmumu veidiem - '' - ceturksnis - '' - kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) - '' - gads - '' - kopā Latvijā Latvijas statistikas gadagrāmata Nacionālo kontu sistēma 1996.gadā 5. Ēnu ekonomikas apjomi *) apsekojuma anketa, nacio- reizi vienreizējais kopā Latvijā Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) nālo kontu sistēma gadā apsekojums, aprēķini 6. Simetriskās izmaksu-izlaides tabulas *) apsekojuma anketa reizi gadā - '' - kopā Latvijā, pa nozarēm Latvijas izmaksu-izlaides tabulas (biļetens)