29. Article

Valsts statistikas komitejas uzņēmumu reģistrs Valsts statistikas komitejas uzņēmumu reģistrs (turpmāk - reģistrs) ir Latvijā reģistrēto uzņēmumu saraksts, kas papildināts ar šos uzņēmumus raksturojošiem rekvizītiem (adresi, telefona numuru, īpašuma un uzņēmējdarbības formu kodu, galvenā darbības veida un teritorijas kodu), kā arī galveniem ekonomiskiem rādītājiem (pamatkapitāls, neto apgrozījums, nodarbināto skaits). Minētie rekvizīti regulāri tiek aktualizēti. Bez tam reģistrs satur informāciju arī par iestādēm un organizācijām. 1996.gada 1.jūnijā kopējais objektu skaits reģistrā sasniedza 110 tūkstošu robežu. Reģistrs kalpo vairāku uzdevumu veikšanai: 1) tas ir bāze statistikas pārskatu savākšanai un kopsavilkumu veikšanai, 2) uz tā pamata tiek izdarīta izlase un izlases apsekojumu datu vispārināšana, 3) tiek sagatavotas dažādas izziņas pēc valdības iestāžu un pašvaldību pieprasījumiem. Reģistrs tiek veidots un aktualizēts, pamatojoties uz: 1) Uzņēmumu reģistra sniegtajām ziņām par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju, 2) regulāri apsekojamo uzņēmumu un iestāžu iesniegtajiem statistikas pārskatiem, 3) reģistra apsekojumu anketām. Reģistra apsekojumam ik gadu (sākot ar 1994.gadu) tiek pakļauti visi uzņēmumi, kuri nav iekļauti regulārajos apsekojumos. Ar reģistra apsekojumiem tiek aptverti apmēram 30 tūkstoši uzņēmumu gadā. Reģistra apsekojums nepieciešams ne tikai ekonomisko rādītāju iegūšanai, bet arī rekvizītu precizēšanai, jo pašreizējā situācijā ļoti daudzi reģistrētie uzņēmumi bieži maina savu adresi, darbības veidu. Šīs izmaiņas statistikas reģistrs uztver ar apsekojumu, statistikas rajonu nodaļu informācijas un citu informācijas avotu palīdzību. Uzziņai Valsts statistikas komitejas uzņēmumu reģistra uzbūve pamatvilcienos atbilst Eiropas savienības prasībām. Tomēr, lai nodrošinātu pilnu atbilstību Eiropas savienības standartiem, tuvāko divu, trīs gadu laikā jāveic Eiropas savienības noteikumu "Par statistikas mērķiem izmantojamo biznesa reģistru uzbūvi" (Council Regulation on Community coordination in drawing up business registers for statistical purposes, No. 2186/93) principu pārņemšana, kas dažos gadījumos var būt problemātiska Latvijas likumdošanas īpatnību dēļ. Bez tam statistikas uzņēmumu reģistra kvalitāti lielā mērā nosaka citu administratīvo reģistru atbilstība reālajai situācijai. Valsts statistikas komitejas uzņēmumu reģistrs Nr. p.k. Informācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1. Uzņēmumu skaits sadalījumā pa: Uzņēmumu mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā Latvijas statistikas ikmēneša biļetens - uzņēmējdarbības formām reģistra dati, - teritorijām pēc biroja atrašanās vietas VSK regulārie izlases apsekojums statistikas apsekojumi, Statistikas reģistra izlases apsekojums aptaujas anketas 2. Reģistra apsekojums *): Statistikas periodiski noteiktu uzņēmumu, kopā Latvijā - rekvizīti reģistra kas nav iekļauti - pamatkapitāls sadalījumā pa īpašuma formām aptauja regulārajos - ārvalstu kapitāla līdzdalība statūtu apsekojumos, aptauja kapitālā pa valstīm - neto apgrozījums - nodarbināto skaits - vai uzņēmums apsekojuma brīdī ir ekonomiski aktīvs (jā, nē) 3. Uzņēmumu sadalījums pēc strādājošo skaita: Statistikas reizi gadā pilns kopā Latvijā, Latvijas statistikas ikmēneša biļetens līdz 10 (pēc ES un ANO normatīviem) reģistra dati apsekojums pa uzņēmēj- līdz 25 (pēc Latvijas tiesību aktiem) darbības veidiem līdz 50 (pēc MVU nacionālās programmas projekta) līdz 100 (pēc ES normatīviem) līdz 250 (pēc ES un ANO normatīviem) līdz 500 (pēc ES un ANO normatīviem) vairāk nekā 500 Ekonomikas ministrs G.Krasts 2.pielikums Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumiem nr.41 PHARE programmas līdzekļu izlietojums statistisko apsekojumu uzsākšanai un veikšanai 1997.gadā Nr. p.k. Apsekojuma nosaukums Apsekojumam novirzītie līdzekļi, Ls Piezīmes 1. Darbaspēka izlases apsekojums 77000 Apsekojums tiek veikts saskaņā ar starptautisko metodiku un Starptautiskās darba organizācijas (ILO) rekomendācijām. Tas dod iespēju iegūt detalizētu darba tirgus analīzei nepieciešamu informāciju. 2. Mājsaimniecību budžetu izlases apsekojums 65790 Apsekojums tiek veikts valdības sociālās aizsardzības sistēmas projekta ietvaros saskaņā ar starptautisko metodiku un Pasaules bankas, ANO Attīstības programmas (UNDP) un Eiropas savienības Statistikas biroja (Eurostat) rekomendācijām. Tā mērķi ir dažādu iedzīvotāju grupu dzīves apstākļu novērtēšana, svaru noteikšana patēriņa cenu indeksa aprēķināšanai, nacionālo kontu sistēmas atsevišķu parametru novērtēšana u.c. 3. Lauku saimniecību izlases apsekojums 52500 Apsekojums tiek veikts, ievērojot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ekspertu rekomendācijas. Apsekojuma rezultātā tiek iegūta informācija par lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās u.c. 4. Ceļotāju izlases apsekojums 21710 Apsekojums tiek veikts saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda ekspertu rekomendācijām. Tas nepieciešams, lai iegūtu papildu informāciju valsts maksājumu bilances sastādīšanai. 5. Reģistra apsekojums 15050 Apsekojums nepieciešams uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību adresu, darbības veida u.c. precizēšanai, lai varētu sastādīt iespējami korektus statistiskajos apsekojumos iekļauto uzņēmumu katalogus. 6. Ražošanas izmaksu apsekojums 19390 Apsekojums nepieciešams, lai iegūtu detalizētu informāciju par visu tautas saimniecības nozaru ražošanas izmaksu struktūru. Šie dati nepieciešami izmaksu-izlaides tabulu veidošanai, kuras dos iespējas ar precīzākām metodēm veikt apjomu pārrēķinus salīdzināmās cenās. Tā rezultātā tiks nodrošināta makroekonomisko aprēķinu pilnveidošana un salīdzināmības iespējas ar Eiropas savienības valstīm. Paredzēts aptaujāt visu nozaru uzņēmumus, izmantojot vienotu veidlapu. 7. Ēnu ekonomikas pētījums 7000 Apsekojuma rezultātā paredzēts iegūt datus, kas ļautu pilnīgāk noteikt valstī radīto pakalpojumu apjomus, uztverot arī to daļu, kas netiek parādīta oficiālajos pārskatos. Šo apsekojumu paredzēts veikt, aptaujājot iedzīvotājus par pakalpojumu izmantošanu. 8. Standarta būvniecības objektu 1960 Uzdevums tiek veikts Eiropas salīdzinājumu programmas ietvaros pirktspējas paritātes aprēķināšanai. vērtības noteikšana 9. Pārtikas ražošanas uzņēmumu 14700 Apsekojuma rezultātā paredzēts iegūt datus, kas ļautu pilnīgāk noteikt valstī saražoto pārtikas produktu izlases apsekojums (gk. gaļas un piena) apjomu, kā arī izveidot lokālu datu bāzi par šādiem uzņēmumiem. 10. Apsekojums importa cenu indeksa 9800 Apsekojuma rezultātā paredzēts iegūt nepieciešamo informāciju regulāri aptaujājamo uzņēmumu izlases aprēķināšanas vajadzībām izveidošanai. Vienlaicīgi aptaujas veidā tiks iegūti dati par konkrēto preču-pārstāvju kopumu un struktūru. Rezultātā tiks nodrošināta informatīvā bāze regulārai importa cenu indeksa aprēķinu uzsākšanai. Tie ir nepieciešami valsts ekonomikas ārējā sektora reālo apjomu izmaiņu novērtēšanai. 11. Veselības pilotapsekojums 2800 Apsekojums tiek veikts, ievērojot Pasaules Veselības organizācijas (WHO) prasības un rekomendācijas. Tā rezultātā tiks iegūta informācija par iedzīvotāju veselības stāvokli pa atsevišķām vecuma un dzimuma grupām, novērtētas Latvijas iedzīvotāju zināšanas veselības jautājumos u.tml. 12. Profesiju un darba samaksas apsekojums 17500 Apsekojums tiek veikts, lai nodrošinātu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) prasības. Apsekojumā tiek lietota starptautiski aprobēta metodoloģija. Informācija par strādājošo skaitu sadalījumu pa profesijām un pēc darba samaksas nepieciešama, lai veiktu aprēķinus dažādu lēmumu pamatošanai, nodrošinātu starptautisko organizāciju (ILO u.c.) pieprasījumus. 13. Reģionālā statistika 9800 Apsekojums nepieciešams, lai izveidotu atbilstoši Eiropas savienības Statistikas pārvaldes (EUROSTAT) prasībām nepieciešamo informatīvo nodrošinājumu reģionu griezumā. Tā mērķis ir reģionālās informācijas sistēmas izveidošana, kā arī tās iegūšanas metodiku izstrāde un ieviešana. PAVISAM 315000 Piezīme. Visi šajā pielikumā minētie apsekojumi ir svarīgi Latvijas integrācijas procesam Eiropas savienībā. Būtiska nozīme ir tam, lai tie tiktu veikti sistemātiski, tādējādi radot informatīvo bāzi iespējām salīdzināt Latviju ar citām Eiropas valstīm, novērtēt ekonomisko un sociālo apstākļu attīstību. Tādēļ būtu vēlams, lai apsekojumu izmaksas, kas līdz šim tika segtas no PHARE programmas līdzekļiem, 1998.gadā un turpmākajos gados pakāpeniski varētu finansēt no valsts budžeta. Ekonomikas ministrs G.Krasts