6. Article

Uzņēmumu finansu statistika Uzņēmumu finansu statistikas galvenie rādītāji ir: Nemateriālie ieguldījumi ir īpaša veida izmaksas, kas veiktas nākamo pārskata periodu ieņēmumu interesēs un atspoguļojas bilancē atlikuma vērtībā - no uzkrātajām izmaksām atskaitot to daļu, kas jau norakstīta pamatdarbības izmaksās. Nemateriālie ieguldījumi ir pētniecības un uzņēmuma attīstības izmaksas, par samaksu iegūtās tiesības lietot patentus, datoru programmas u.tml. tiesības. Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma materiāli lietiskie ilgtermiņa ieguldījumi, kam lietošanas termiņš ir ilgāks par vienu gadu un kas paredzēti, lai tos izmantotu produkcijas ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai izīrēšanai, uzņēmuma administrācijas vajadzībām, kā arī citu pamatlīdzekļu saglabāšanas vai remonta vajadzībām. Pamatlīdzekļi tiek uzrādīti atlikušajā vērtībā, t.i., atskaitot nolietojumu. Ilgtermiņa finansu ieguldījumi ir naudas līdzekļu ieguldījumi vērtspapīros un ilgtermiņa aizdevumos. Krājumi sastāv no pirktajiem visu veidu materiāliem, kas iegādāti izlietošanai ražošanā; no pašu uzņēmumā saražotiem materiāliem un pusfabrikātiem, kas ir domāti izlietošanai ražošanā; no gatavās produkcijas, kura paredzēta pārdošanai; no pirktām precēm, kuras paredzētas pārdošanai. Krājumu sastāvā ietver arī avansa maksājumus par precēm, nepabeigtos pasūtījumus, darba un produktīvos dzīvniekus. Debitoru parādi ir ieņēmumi, kas attiecas uz pārskata gadu, bet saņemami pēc bilances sastādīšanas datuma. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls) ir: valsts un pašvaldību uzņēmumos - valsts (pašvaldību) īpašuma norobežotā daļa, kas nodalīta uzņēmējdarbības veikšanai; akciju sabiedrībās - parakstītais kapitāls, kura lielums fiksēts sabiedrības akcionāru reģistrā; sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (arī kooperatīvos, paju sabiedrībās u.c.) - visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma, kuras apmērs fiksēts sabiedrības statūtos. Pašu kapitāls ir īpašuma summa, kas pieder uzņēmumam. To veido līdzekļi, ko dalībnieki uz neierobežotu laiku nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā (peļņas sadale) iegūtais līdzekļu pieaugums. Kreditoru parādi ir izmaksas, kas attiecas uz pārskata gadu, bet izdarāmas pēc bilances sastādīšanas datuma vai tikai nākamajos gados. Bilances pasīvs raksturo uzņēmuma līdzekļu avotus (pašu un piesaistītie līdzekļi), bet aktīvs - šo līdzekļu izvietojumu (ilgtermiņa ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi). Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem ir ārkārtas ieņēmumu un ārkārtas izmaksu saldo. Ārkārtas ieņēmumi un ārkārtas izmaksas ir ieņēmumi un izdevumi, kas nav saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību, kā arī būtiski ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz citu pārskata gadu. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem (tīrie ieņēmumi) ir peļņas vai zaudējumu summa, kura aprēķināta, saskaitot posteņos "Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem" un "Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem" uzrādītās summas un atņemot aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli par pārskata gadu, kā arī pārējos nodokļus un maksājumus, ko maksā no peļņas. Uzņēmuma maksātspēja raksturo līdzekļu struktūru un spēju segt saistības (kredītus). Uzņēmuma likviditāte raksturo uzņēmuma iespējas ar naudu un īstermiņa vērtspapīriem vai arī visiem apgrozāmajiem līdzekļiem segt īstermiņa saistības. Rentabilitāte ir attiecība starp peļņas lielumu un kādu citu rādītāju, kurš saistīts ar attiecīgas peļņas lielumu. Galvenais informācijas avots uzņēmumu finansu statistikai ir uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību gada un ceturkšņa bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins, uz kuru pamata tiek sastādīti statistiskie pārskati. Finansu statistikas pārskati tiek vākti no visiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām ar valsts vai pašvaldību kapitāla līdzdalību, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrībām, kurās nodarbināti vairāk par 20 strādājošajiem, vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200000 latiem. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē ''Informācijas iegūšanas metode'' minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem ''kompleksais loks''. Uzziņai Novērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka pēc Dānijas parauga veidotā Latvijas grāmatvedības sistēma pamatā atbilst Eiropas 4.direktīvai ''Gada pārskatu starptautiskās normas''. Galvenā atšķirība ir tā, ka Latvijā finansu rādītāji iekšzemes kopprodukta aprēķina vajadzībām tiek vākti biežāk - reizi ceturksnī, tomēr no tā varēs atteikties tikai tajā gadījumā, ja būs iespējams izmantot kvalitatīvu ārpus statistikas esošo administratīvo reģistru informāciju, gk. reģistru par PVN maksātājiem. Uzņēmumu finansu statistika Nr. p.k. Informācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību finansiālais stāvoklis: tai skaitā: - nemateriālie ieguldījumi statistikas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā, Latvijas makroekonomiskie rādītāji (ceturkšņa biļetens) - pamatlīdzekļi veidlapas gads pa nozarēm un - ilgtermiņa finansu ieguldījumi īpašuma veidiem - krājumi - debitori - vērtspapīri un līdzdalība kapitālos - naudas līdzekļi - pamatkapitāls - kreditori - peļņas un zaudējumu aprēķins - maksātspēja -"- gads -"- kopā Latvijā, pa - likviditāte nozarēm, īpašuma veidiem, - rentabilitāte pa republikas pilsētām un rajoniem