7. Article

Cenu statistika Cenu statistikas galvenās funkcijas ir: - atspoguļot konkrētās preču un pakalpojumu grupu vidējo cenu pārmaiņas laika periodā, - atspoguļot cenu struktūru konkrētai preču un pakalpojumu grupai noteiktā periodā, - piedāvāt noteiktā laika periodā salīdzināmus cenu indeksus nacionālo kontu rādītāju deflācijai, - piedāvāt cenu indeksus un pirktspējas paritātes nacionālā kopprodukta starpvalstu salīdzinājumiem. Patēriņa cenu indekss (PCI) ir galvenais inflācijas mērs Latvijā. Cenu indeksa izstrāde un revīzijas veiktas ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvju līdzdalību. Rādītājs metodoloģiski ir salīdzināms ar citām valstīm. Informāciju iegūst no budžetu apsekojumiem un cenu reģistrācijas, kas tiek veikta katru mēnesi. Apsekojamo objektu reprezentativitātes pamatā ir izlases metode, kas paredz 380 veidu preču un pakalpojumu reģistrēšanu 15 pilsētās dažādu īpašuma formu objektos. Patēriņa cenu indekss raksturo valdības ekonomiskās politikas efektivitāti, parādot cenu pārmaiņas tendences. Šo rādītāju izmanto iedzīvotāju iztikas minimuma aprēķinos, sociālo pabalstu aprēķinos, materiālo zaudējumu atlīdzinājumu indeksēšanai, kā arī dažādu ekonomisko lielumu reālo apjomu novērtēšanai, izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi. Ražotājcenu indekss raksturo ražošanas cenu izmaiņas noteiktā laika periodā. Cenu indekss izveidots ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvju līdzdalību un ir salīdzināms ar citām valstīm. 1996.gadā cenas tiek reģistrētas 225 dažādu formu uzņēmumos. Izlasē iekļautie uzņēmumi 1994.gadā saražoja 74 % no Latvijas rūpniecības produkcijas kopapjoma. Ar cenu novērošanu ir aptvertas gandrīz 90 Eiropas savienības Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas NACE klases. Ar ražotājcenu indeksa palīdzību var prognozēt patēriņa cenu svārstību tendences. Izlases metodes pielietošana cenu indeksu aprēķinos ļauj iegūt cenu indeksu informāciju par visām īpašuma formām, kas ir ļoti svarīgi pašreizējos apstākļos, kad pilnu informāciju ir iespējams iegūt tikai no valsts uzņēmumiem. Būvmontāžas darbu cenu indeksi raksturo celtniecības produkcijas ražošanai izpildīto darbu cenu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret bāzes periodu. Salīdzināšanai tiek pakļautas bāzes periodā izmantoto celtniecības materiālu cenas, celtniecībā nodarbināto strādnieku darba samaksa, mehānismu un iekārtu izmantošanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas. Eksporta cenu indeksa aprēķins nacionālo kontu sistēmai piedāvā datus makroekonomiskai prognozēšanai un modelēšanai, kā arī maksājumu bilances analīzei. Starptautiskā praksē šo indeksu lieto kā nacionālo kontu deflatoru, kā konkurētspējas mēru. Šis indekss ļauj analizēt ārējās tirdzniecības ietekmi uz inflācijas procesu. Eksporta cenu indekss raksturo eksporta vērtības izmaiņas uz cenu rēķina. Indeksa aprēķināšanai tiek lietota starptautiski atzīta metodoloģija. Informāciju eksporta cenu indeksa aprēķinam iegūst no muitas kravas deklarācijām. Izlasē ir iekļautas ap 300 kombinētās nomenklatūras pozīciju, kam eksporta apjoms 1995.gadā vidēji mēnesī pārsniedza Ls 20000. Šo pozīciju īpatsvars valsts eksportā bija 84%. Lopkopības un augkopības produktu vidējās iepirkuma cenas ir vidējās vienošanās cenas, par kurām pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības iepērk lopkopības un augkopības produkciju no visu veidu saimniecībām attiecīgajā periodā. Datus par lopkopības produktu (lopu un putnu iepirkumu un piena iepirkumu) iesniedz gaļas kombināti, statūtsabiedrības, kopdarbības CS "Turība", valsts piena kombināti, pienotavas, sviesta un siera rūpnīcas un piensaimnieku sabiedrības katru mēnesi. Datus par graudu iepirkumu iesniedz Valsts labības birojs un kopdarbības CS "Turība", sākot ar augustu (augustā, septembrī, oktobrī - divnedēļu; novembrī, decembrī - mēneša), par cukurbiešu iepirkumu - cukurfabrikas vienreiz mēnesī oktobrī, novembrī, decembrī, par linu iepirkumu - linu fabrikas vienu reizi gada beigās. 1997.gadā Valsts statistikas komiteja gatavosies importa cenu indeksa aprēķinu veikšanai, lietojot vienkāršotas metodes. Lai veiktu importa cenu indeksa aprēķinus starptautiskām prasībām atbilstošā kvalitātē, ir nepieciešams organizēt regulāru importējamo preču cenu novērošanu, kas ir saistīts ar intervētāju tīkla paplašināšanu un papildu finansu līdzekļu izlietošanu. Uzziņai Patēriņa cenu un rūpnieciskās produkcijas ražotāju cenu indeksu aprēķini tiek veikti, pilnībā ievērojot Eiropas savienības standartus un metodoloģiju. Eksporta cenu indeksi, kā arī būvmontāžas darbu cenu indeksi tiek rēķināti, ievērojot Latvijas ekonomikas attīstības specifiku, Eiropas savienības statistikas kopējās prasībās šo darbu veikšana kā obligāta nav iekļauta. Tas pats attiecas arī uz lauksaimniecības produktu vidējo iepirkuma cenu un to indeksu aprēķiniem. Cenu statistika Nr. p.k. Informācijas saturs Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums Izdevums, kurā informācija tiek publicēta 1. Patēriņa cenu indeksa aprēķins cenu mēnesis izlases apsekojums kopā Latvijā, pa Latvijas statistikas ikmēneša biļetens reģistrācija 15 rajonu centros galvenajiem preču un pakalpojumu veidiem Ikmēneša biļetens ''Patēriņa cenu indeksi'' 2. Rūpniecības produkcijas ražotāju statistikas mēnesis izlases apsekojums kopā Latvijā, pa Latvijas statistikas ikmēneša biļetens cenu indeksu aprēķins veidlapas (cenas tiek reģistrētas rūpniecības nozarēm Ikmēneša biļetens ''Ražotāju cenu indeksi'' 225 uzņēmumos) 3. Eksporta cenu indeksu aprēķins muitas kravas ceturksnis izlases apsekojums - kopā Latvijā, pa svarī- -"- deklarācijas 300 kombinētās gākajām preču grupām nomenklatūras 9 zīmju pozīcija 4. Būvmontāžas darbu cenu indeksi statistikas ceturksnis izlases apsekojums veidlapas (10% būvuzņēmumu) kopā Latvijā, pa nozarēm Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Latvijas statistikas gadagrāmata -"- ceturksnis izlases apsekojums kopā Latvijā, pa nozarēm (20% būvuzņēmumu un tirdzniecības uzņēmumu) -"- 5. Lauksaimniecības produktu vidējās -"- mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa rajoniem Latvijas statistikas ikmēneša biļetens iepirkuma cenas un to indeksi (iepirkuma - graudi periodā) - cukurbietes - lini - lopi, putni - piens