10. Article

Lieta ierosināta par OCTA likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2007. gada 1. novembra līdz 2017. gada 15. decembrim) atbilstību Satversmes 105. pantam. Pieņemot 2017. gada 14. decembra grozījumus OCTA likumā, apstrīdētā norma tika izteikta jaunā redakcijā. Gadījumos, kad ir grozīts normatīvā regulējuma saturs, bet apstrīdētās normas teksts no regulējuma nav izslēgts, Satversmes tiesai jānoskaidro veikto izmaiņu apjoms, lai secinātu, ka tiesību normas saturs pēc būtības ir mainījies. Pretējā gadījumā tiesību normu izdevējs varētu to tekstā izdarīt tikai redakcionālus grozījumus, kas vienmēr būtu uzskatāmi par formālu pamatu lūgt tiesvedības izbeigšanu lietā. Šāda situācija nonāktu pretrunā ar tiesiskas valsts principu, neveicinātu ne personas pamattiesību aizsardzību, nedz arī valsts vai sabiedrības interešu īstenošanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 18. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-15-01 6. punktu un 2016. gada 12. septembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-23-01 8. punktu). Apstrīdētā norma noteic, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumu izraisījušo transportlīdzekļa vadītāju, ja tas nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt OCTA likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunkts tā pašreizējā redakcijā noteic, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma, lai apdrošinātājs varētu pārliecināties par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem. Vienlaikus OCTA likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkts tika papildināts ar "d1" apakšpunktu, paredzot šādas apdrošinātāja tiesības, proti, tiesības iesniegt regresa prasību, arī tad, ja transportlīdzekļa vadītājs, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma, lai apdrošinātājs varētu pārliecināties par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem. Likumdevējs ar 2017. gada 14. decembra grozījumiem OCTA likumā ir papildinājis tiesību normas tiesiskā sastāva tekstu ar papildu priekšnosacījumiem tam, lai iestātos apstrīdētajā normā paredzētās tiesiskās sekas - apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību. Šie priekšnoteikumi ir šādi: "pēc apdrošinātāja pieprasījuma" un "lai apdrošinātājs varētu pārliecināties par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem". Pēc 2017. gada 14. decembra grozījumu OCTA likumā stāšanās spēkā apdrošinātājam vairs nav tiesību iesniegt regresa prasību par saskaņotā paziņojuma eksemplāra neiesniegšanu, ja apdrošinātāja rīcībā jau ir visa nepieciešamā informācija vai no attiecīgā transportlīdzekļa vadītāja šāda informācija vispār nav pieprasīta (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 44. lp.). Tādējādi apstrīdētās normas saturs attiecībā uz apdrošinātāja tiesībām iesniegt regresa prasību ir mainījies pēc būtības. Līdz ar to apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku.