2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - Svetlana Blohina - uzskata, ka OCTA likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 15. decembrim, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. pantam. Pieteikuma iesniedzēja, vadot transportlīdzekli, esot bijusi iesaistīta ceļu satiksmes negadījumā un pēc tam negadījuma vietā aizpildījusi saskaņoto paziņojumu. Apdrošinātājs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, atzinis, ka Pieteikuma iesniedzēja ir atbildīga par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu. Tā kā Pieteikuma iesniedzēja nebija iesniegusi apdrošinātājam savu saskaņotā paziņojuma eksemplāru, apdrošinātājs, pamatojoties uz apstrīdēto normu, iesniedzis regresa prasību. Šī prasība esot apmierināta, un Pieteikuma iesniedzējai esot jāatlīdzina apdrošinātājam radušies zaudējumi. OCTA likumā esot noteikts ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu pienākums paziņot apdrošinātājam par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos. Tādējādi apdrošinātājs tiekot laikus informēts par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem un varot izskatīt prasības par materiālo zaudējumu kompensēšanu. Saskaņotajā paziņojumā tiekot atspoguļoti visi būtiskie notikušā ceļu satiksmes negadījuma apstākļi. Turklāt saskaņotā paziņojuma saturam piekrītot abi transportlīdzekļu vadītāji un to apliecinot ar savu parakstu uz abiem saskaņotā paziņojuma eksemplāriem. Atšķirība starp šiem eksemplāriem neesot iespējama. OCTA likumā esot noteiktas arī apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību. Pieteikuma iesniedzēja uzskata par pamatotu regresa prasības celšanu pret personu, kura ir atbildīga par nodarītajiem zaudējumiem. Proti, tā esot pamatota tad, ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs tieši ar savu darbību ir radījis zaudējumus. Savukārt tādā gadījumā, ja apstrīdētā norma ir piemērota formāli, pienākums atlīdzināt apdrošinātājam visus tam sakarā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksām radušos zaudējumus esot arī personai, kura nav iesniegusi otru saskaņotā paziņojuma eksemplāru. Pieteikuma iesniedzēja piekrīt tam, ka likumdevējs apstrīdēto normu pieņēmis, lai nodrošinātu OCTA likuma 36. panta otrās daļas 2. punktā noteiktā pienākuma - 10 dienu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas iesniegt apdrošinātājam saskaņotā paziņojuma eksemplāru - izpildi. Tādējādi apdrošinātājam esot iespējams pārliecināties par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem. Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis - sabiedrības drošība. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, apdrošinātājam esot tiesības celt regresa prasību pret otru ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu. Vispārējās jurisdikcijas tiesu prakse norādot, ka apdrošinātāju regresa prasības vienmēr arī tiek apmierinātas. Tomēr apstrīdētās normas mērķis neesot transportlīdzekļa vadītāja sodīšana par saskaņotā paziņojuma neiesniegšanu. Piemērojot apstrīdēto normu, radusies tāda situācija, ka apdrošinātājs var iesniegt regresa prasību un tā tiek apmierināta tikai tāpēc vien, ka otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā persona nav apdrošinātājam iesniegusi pēc būtības identisku tā dokumenta kopiju, kura oriģināls jau ir apdrošinātāja rīcībā. Šādā veidā apdrošinātāji varot nepamatoti iedzīvoties uz ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu rēķina. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka pastāv citi, alternatīvi līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai. Proti, varētu paredzēt, ka tādā gadījumā, ja apdrošinātājam ir šaubas par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem, tam jāvēršas pie otras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas ar pieprasījumu iesniegt otru saskaņotā paziņojuma eksemplāru. Savukārt tad, ja šādu šaubu nav, neesot samērīgi uzlikt pienākumu otrai ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajai personai segt visus zaudējumus, jo apdrošinātāja rīcībā jau esot pietiekama informācija, lai varētu pieņemt pamatotu un tiesisku lēmumu par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem. Tādējādi apdrošinātājam būtu tiesības celt regresa prasību tikai tad, ja pastāv pamatoti iemesli, līdzīgi kā tas ir citos OCTA likuma 41. pantā minētajos regresa prasības celšanas gadījumos, proti, celt regresa prasību tad, ja persona ar pretlikumīgām darbībām, piemēram, transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošo vielu ietekmē, radījusi pamatu regresa prasības celšanai.