5. Article

Lai izskatāmajā lietā izvērtētu, vai apstrīdētās normas atbilst Satversmei, Spriedumā bija jānoskaidro, vai apstrīdētajās normās ietvertajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, vai apstrīdētās normas piemērotas leģitīmā mērķa sasniegšanai un šāds ierobežojums ir nepieciešams. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka piespiedu nomas maksas apmēra ierobežojums ir vērsts uz to, lai pasargātu dzīvokļu īpašniekus no nesamērīgi augstiem mājas uzturēšanas izdevumiem. Tādējādi šāda ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību aizsardzība (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-36-01 12.1. punktu un 2011. gada 27. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-22-01 12.3. punktu). Turklāt apstrīdētās normas ir piemērots līdzeklis ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-36-01 14.1. punktu). Arī izskatāmajā lietā no Atbildīgās komisijas un Apakškomisijas sēdēs norādītā secināms, ka apstrīdētās normas pieņemtas ar mērķi aizsargāt dzīvokļu īpašnieku tiesības (sk. Apakškomisijas 2017. gada 5. aprīļa sēdes un Atbildīgās komisijas 2017. gada 17. maija sēdes audioierakstus lietas materiālu 2. sēj.). Tādējādi ir saskatāma cēloņsakarība starp apstrīdētajām normām un tajās ietvertā zemes īpašnieku pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Proti, apstrīdētās normas procentuāli ierobežo nomas maksas maksimālo apmēru situācijās, kad zemes īpašnieks un dzīvokļa īpašnieks nespēj vienoties. Līdz ar to uzskatu, ka apstrīdētajām normām ir leģitīms mērķis un tās ir piemērotas leģitīmā mērķa sasniegšanai.