15. Article

Satversmes tiesas likuma 32. panta trešā daļa paredz, ka tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Savukārt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu tiesa var spriedumā norādīt brīdi, ar kuru zaudē spēku apstrīdētā tiesību norma (akts), kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. Līdz ar to Satversmes tiesai ir jāapsver, no kura brīža apstrīdētās normas, kas atzītas par neatbilstošām Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, atzīstamas par spēkā neesošām. Satversmes tiesa norāda, ka apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no sprieduma publicēšanas dienas nevar radīt personām tādas nelabvēlīgas tiesiskās sekas, kuru dēļ būtu jāparedz Satversmei neatbilstošo normu spēkā esība līdz brīdim, kad normatīvais regulējums būs pilnveidots atbilstoši Satversmes prasībām. Tādējādi līdz brīdim, kad likumdevējs būs pilnveidojis tiesisko regulējumu, personu tiesības uz taisnīgu tiesu nodrošināmas, tieši piemērojot Satversmes 92. pantu un šā sprieduma atziņas. Savukārt tādēļ, lai nodrošinātu Pieteikuma iesniedzēja tiesības uz taisnīgu tiesu, apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: