3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka tiesvedība lietā būtu izbeidzama. Savā atbildes rakstā Saeima norāda, ka esot izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Saeimā likumprojekts, ar kuru paredzēts grozīt Kodeksa 50.21 pantu, tajā nosakot, ka notiesātais var apstrīdēt izvērtēšanas komisijas lēmumu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, kura lēmumu var pārsūdzēt tiesā, bet pirmās instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2016-12-01 noteikto, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā attiecas uz lēmumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu, zaudēs spēku 2018. gada 1. janvārī, esot sagaidāms, ka Kodeksa grozījumi stāsies spēkā līdz minētajam datumam. Attiecīgi ar minēto grozījumu spēkā stāšanos apstrīdētā norma zaudēšot spēku, un tiesvedība izskatāmajā lietā daļā, kas ierosināta pēc pieteikuma Nr. 115/2017, būšot izbeidzama. Savukārt tiesvedība lietā daļā, kas ierosināta pēc pieteikuma Nr. 114/2017, esot izbeidzama, jo attiecīgajā administratīvajā lietā apstrīdētā norma neesot piemērojama. 2017. gada 18. decembrī Satversmes tiesā saņemta Saeimas vēstule, kurā norādīts, ka Saeima 2017. gada 7. decembrī ar nelieliem redakcionāliem precizējumiem trešajā lasījumā pieņēmusi minētos Kodeksa grozījumus, kā arī atkārtoti izteikts lūgums izbeigt tiesvedību izskatāmajā lietā daļā, kas ierosināta pēc pieteikuma Nr. 115/2017.