8. Article

Ņemot vērā iepriekš minēto, jautājumam par tiesvedības izbeigšanu lietā daļā par pieteikumu Nr. 114/2017 sakarā ar Saeimas argumentiem, ka šis pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmās daļas 2. punktam un Administratīvā procesa likuma 104. panta pirmajai daļai, nav nozīmes. Proti, kad lietā jau ir konstatēts tiesvedības izbeigšanas pamats, Satversmes tiesai nav nepieciešams papildus vērtēt, vai pastāv arī citi tiesvedības izbeigšanas pamati. Savukārt lietas faktisko apstākļu vai tiesu veiktās tiesību normu piemērošanas pārvērtēšana neietilpst Satversmes tiesas kompetencē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 7. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-25-01 14.3. punktu). Līdz ar to konkrētajā gadījumā Satversmes tiesai nav jāvērtē Saeimas argumenti par apstrīdētās normas piemērojamību administratīvajā lietā, kuras ietvaros Satversmes tiesai iesniegts pieteikums Nr. 114/2017, un šis Saeimas lūgums ir atstājams bez izskatīšanas. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2017-19-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.21 panta piektās daļas, ciktāl tā attiecas uz lēmumu, ar kuru atteikta soda izciešanas režīma mīkstināšana, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Lēmums nav pārsūdzams. Tiesas sēdes priekšsēdētāja