7. Article

Papildināt likumu ar 13.1, 13.2, 13.3 un 13.4 pantu šādā redakcijā: "13.1 pants. Pienākums veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošās personas atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras. (2) Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošo personu iesaistīšanu starptautisko un nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā vai apiešanā vai izvairīšanos no to izpildes. 13.2 pants. Atbildība par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgi piemērot administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību. (2) Par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošajām personām var piemērot šādas administratīvās sankcijas: 1) izteikt brīdinājumu; 2) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai soda naudu līdz 1 000 000 euro; 3) apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā; 4) noteikt par pārkāpumu atbildīgajai personai pagaidu aizliegumu pildīt Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam noteiktos pienākumus; 5) uzlikt par pienākumu veikt noteiktu darbību vai atturēties no tās; 6) uzlikt par pienākumu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata. (3) Kredītiestādēm un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzībā esošajām finanšu iestādēm, nepiemērojot šā panta otrās daļas 2. punktā noteikto, par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu var piemērot šādas administratīvās sankcijas: 1) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo apstiprināto finanšu pārskatu, kas izstrādāts, apstiprināts un, ja nepieciešams, revidēts saskaņā ar kredītiestādei vai finanšu iestādei saistošiem normatīvajiem aktiem gada pārskatu sagatavošanas jomā. Ja 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, kas noteikts atbilstoši šā punkta pirmajam teikumam, ir mazāk par 5 000 000 euro, kompetentā institūcija ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 5 000 000 euro. Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde ir mātessabiedrība vai mātessabiedrības meitassabiedrība, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un pēdējiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātessabiedrības vadības struktūra; 2) uzlikt amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā ir atbildīga par starptautisko un nacionālo sankciju prasību ievērošanu kredītiestādes vai finanšu iestādes uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 5 000 000 euro. (4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu - Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā akta par administratīvo sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību. (5) Lēmumu par administratīvo sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanu kompetentā institūcija publicē savā tīmekļvietnē nekavējoties pēc tam, kad persona, kurai piemērota administratīvā sankcija vai uzraudzības pasākums, tiek informēta par šo lēmumu. (6) Kompetentā institūcija, publicējot lēmumu, ar kuru piemēro administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus, ievēro šādus noteikumus: 1) publikācijā iekļauj informāciju vismaz par pārkāpumu veidu, būtību un atbildīgo personu identitāti, izņemot šīs daļas 2. punktā noteikto, kā arī par lēmuma apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu; 2) publikācijā var neidentificēt fizisko personu, ja pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsāktā kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām; 3) ja paredzams, ka šīs daļas 2. punktā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, informācijas publiskošanu var uz laiku atlikt; 4) publikācija ir pieejama kompetentās institūcijas tīmekļvietnē piecus gadus saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības prasībām. 13.3 pants. Soda naudas izlietošanas kārtība Par šā likuma pārkāpumiem piemērotā soda nauda tiek ieskaitīta valsts budžetā, un tās izlietošanu nosaka atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam. 13.4 pants. Noilgums (1) Kompetentā institūcija par šā likuma 13.2 panta pirmajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem ir tiesīga ierosināt administratīvo lietu ne vēlāk kā 10 gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma izbeigšanas dienas. Noilguma termiņa skaitīšanu lietas ierosināšanai aptur ar lietas ierosināšanas dienu. (2) Lēmumu par šā likuma 13.2 pantā noteikto sodu piemērošanu kompetentā institūcija var pieņemt divu gadu laikā no administratīvās lietas ierosināšanas dienas. (3) Objektīvu iemeslu dēļ, tostarp tad, ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, kompetentā institūcija, pieņemot lēmumu, var pagarināt šā panta otrajā daļā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no administratīvās lietas ierosināšanas dienas. Lēmums par termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams. (4) Kompetentā institūcija izbeidz lietu, ja šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par šā likuma 13.2 pantā noteikto sankciju piemērošanu."