28. Article

Papildināt noteikumus ar 2.36.1 apakšnodaļu šādā redakcijā: "2.36.1 Neirofiziologs (A 201) 217.1 Neirofiziologs ir neirologa apakšspecialitāte. 217.2 Neirofiziologa kompetencē ir: 217.2 1. veikt centrālās nervu sistēmas izmeklējumus bērniem un pieaugušajiem – elektroencefalogrāfiju, elektroencefalogrāfijas videomonitoringu, polisomnogrāfiju, izsauktos potenciālus un transkraniālo magnētisko stimulāciju; 217.2 2. veikt perifērās nervu sistēmas, skeleta muskulatūras un neiromuskulārās pārvades izmeklējumus bērniem un pieaugušajiem – neirogrāfiju, kvantitatīvo sensoro testēšanu, elektromiogrāfiju, vienas šķiedras elektromiogrāfiju, dekrementa analīzi, nervu un muskuļu ultrasonogrāfiju; 217.2 3. novērtēt un sniegt atzinumu par centrālās nervu sistēmas, perifērās nervu sistēmas, neiromuskulārās pārvades un skeleta muskuļu neirofizioloģisko funkcionālo stāvokli, bojājuma pakāpi un raksturu; 217.2 4. sadarbībā ar neiroķirurgiem, neirologiem, bērnu neirologiem, rokas ķirurgiem, endokrinologiem un citu specialitāšu ārstiem lemt par pacienta turpmākās izmeklēšanas vai ārstēšanas taktiku. 217.3 Lai veiktu ārstniecisko darbību, neirofiziologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: 217.3 1. nervu sistēmas anatomija, fizioloģija un farmakoķīmija; 217.3 2. nervu sistēmas klīniskā izmeklēšana un novērtēšana; 217.3 3. sensoro traucējumu izmeklēšana – kvantitatīvā sensorā testēšana, sensoro šķiedru neirogrāfiskā izmeklēšana; 217.3 4. motoro traucējumu izmeklēšana – vēlīnās motorās atbildes – A, F un H, motoro šķiedru neirogrāfiskā izmeklēšana; 217.3 5. neiromuskulārās pārvades traucējumu diagnostika – miastēniskā reakcija un vienas šķiedras elektromiogrāfija; 217.3 6. dažādu mononeiropātiju un polineiropātiju diagnostika un diferenciāldiagnostika, kraniālo nervu izmeklēšana; 217.3 7. nervu pinumu un saknīšu bojājumu diagnostika un diferenciāldiagnostika; 217.3 8. elektromiogrāfija – spontānas aktivitātes noteikšana, voluntāras aktivitātes izvērtēšana un interferences paterna analīze; 217.3 9. primāru un sekundāru skeleta muskuļu šķiedru bojājumu noteikšana; 217.3 10. miotonisku traucējumu diagnostika; 217.3 11. motoneironu bojājumu diagnostika; 217.3 12. trīces analīze; 217.3 13. autonomās nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa analīze; 217.3 14. nervu un nervu pinumu izmeklēšana ar ultrasonogrāfijas metodi; 217.3 15. skeleta muskuļu izmeklēšana ar ultrasonogrāfijas metodi; 217.3 16. botulīna toksīna preparātu ievadīšana muskuļos elektromiogrāfijas vai ultrasonogrāfijas kontrolē; 217.3 17. redzes izsaukto potenciālu iegūšana un analīze; 217.3 18. dzirdes izsaukto potenciālu iegūšana un analīze; 217.3 19. lāzerizsaukto potenciālu iegūšana un analīze; 217.3 20. somatosensoros izsaukto potenciālu iegūšana un analīze; 217.3 21. intraoperatīvā monitorēšana – muguras smadzeņu funkcionālā stāvokļa izvērtēšana spinālu operāciju un ķirurģisku manipulāciju laikā; 217.3 22. transkraniālās magnētiskās stimulācijas rezultātā iegūto datu analīze; 217.3 23. elektroencefalogrāfijas tehnika, montāža, kalibrēšana, filtru lietošana; 217.3 24. nomoda elektroencefalogrammas veikšana; 217.3 25. smadzeņu funkcionālās aktivitātes izvērtēšana atbilstoši nobriešanai, aktivācijas procedūras veikšana un izvērtēšana; 217.3 26. elektroencefalogrāfijas pieraksta artefaktu identifikācija un korelācijas izvērtēšana; 217.3 27. epilepsijas un citu paroksizmālo stāvokļu diagnostika un izvērtēšana; 217.3 28. smadzeņu fokālu un difūzu bojājumu verificēšana elektroencefalogrāfijā; 217.3 29. smadzeņu nāves diagnostika ar elektroencefalogrāfiju; 217.3 30. smadzeņu bojājuma izvērtēšana komas pacientiem ar elektroencefalogrāfiju; 217.3 31. medikamentu un dažādu apreibinošu vielu ietekmes uz galvas smadzenēm izvērtēšana ar elektroencefalogrāfiju; 217.3 32. ilgtermiņa videoelektroencefalogrāfijas monitorēšana; 217.3 33. polisomnogrāfijas veikšana un iegūto datu analīze; 217.3 34. iemigšanas, miega traucējumu, medikamentu ietekmes izvērtēšana un miega deprivācijas veikšana, datus analizējot ar polisomnogrāfiju; 217.3 35. profesionālās darbības juridiskie pamati. 217.4 Rezidentūras ilgums apakšspecialitātē ir četri gadi: 217.4 1. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas neiroloģijā; 217.4 2. trešajā un ceturtajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas neiroloģisko, neiroķirurģisko, dažādu somatisko slimību un traumatisku nervu bojājumu diagnostikā, diferenciāldiagnostikā, ārstēšanas iespējās, kas saistītas ar neirofizioloģijas aparatūras izmantošanu. Ultrasonogrāfijas metodes izmantošana tiek apgūta tādā apjomā un intensitātē, kāds noteikts ārstnieciskās un diagnostiskās metodes "M33 – Vispārējā ultrasonogrāfija" apgūšanai. 217.5 Apakšspecialitāti bez rezidentūras programmas apgūšanas var iegūt sertificēts neirologs, kurš vienlaikus atbilst visām šādām prasībām: 217.5 1. ir ārstnieciskās un diagnostiskās metodes sertifikāti elektroencefalogrāfijā un elektromiogrāfijā; 217.5 2. ir praktizējis vismaz vienā no šo noteikumu 217.5 1. apakšpunktā norādītajām metodēm ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu periodā; 217.5 3. ir apguvis ultrasonogrāfijas metodi tādā apjomā un intensitātē, kāda noteikta ārstnieciskās un diagnostiskās ārstnieciskās metodes "M33 – Vispārējā ultrasonogrāfija" apgūšanai."