2. Article

Situācijas apraksts 2.1. Esošās situācijas apraksts Latvijā Ar Ministru kabineta 2011.gada 19.decembra rīkojumu Nr.673 tika atbalstīta koncepcija "Par Padziļinātās sadarbības programmu" (turpmāk - koncepcija), ar mērķi radīt sistēmu, kurā uzņēmumi, kas ir pierādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti, no valsts puses saņem īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību. Tās ietvaros tika paredzēts uzlabot sadarbību starp valsti un uzņēmumiem, samazināt administratīvo slogu juridiskajām personām, kā arī uzlabot juridisko personu savstarpējo sadarbību. Pamatojieties uz Ministra kabineta atbalstīto koncepciju, ar 2012.gada 1.jūliju savu darbību uzsāka Padziļinātā sadarbības programma. Padziļinātā sadarbības programma paredz, ka uzņēmēji, kuri atbilst Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumos Nr.459 "Noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmas darbību" definētajiem kritērijiem, var pieteikties dalībai Padziļinātajā sadarbības programmā un tādejādi iespējami atviegloti komunicēt ar Valsts ieņēmumu dienestu un izmantot programmas sniegtās priekšrocības. Līdz šim programma sevi ir pierādījusi kā nozīmīgu atbalsta rīku sadarbībai starp valsts pārvaldi un nodokļu maksātājiem, un tajā ir iekļauti 75 dalībnieki. Valsts ieņēmumu dienests un Iekšlietu ministrijas padotībā esošā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šobrīd nodrošina virkni priekšrocību Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. Kā būtiskākās priekšrocības minot ar pozitīvu finansiālu ietekmi uz komersanta darbību, piem., grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz, ka kopumā komersanti jaunos kases aparātus, hibrīda kases aparātus vai kases sistēmas sāk lietot ne vēlāk kā 2017.gada 1.janvārī, savukārt Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki kases aparātus, hibrīda kases aparātus vai kases sistēmas sāk lietot ne vēlāk kā 2019.gada 1.janvārī, kā arī iespēja akcīzes preču noliktavas turētājam piemērot akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā. 2.2. Citas iniciatīvas un instrumenti Padziļinātās sadarbības programma atspoguļo mūsdienīgu nodokļu administrācijas pieeju nodokļu maksātājiem un nodokļu starpniekiem. Pat ja šī pieeja ir samērā jauna, tā veiksmīgi darbojās vairākās valstīs, tā uzlabo nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju sadarbību. Tā rezultāts ir labāka uzraudzība un augstāks labprātīgu nodokļu saistību izpildes līmenis.1 Svarīga sadarbības principa daļa ir tā, ka šāda pieeja ir tikai atsevišķiem nodokļu maksātājiem, proti, tiem, kuriem tiek novērtēts pietiekami zems nodokļu nenomaksas risks. Padziļinātās sadarbības programmas būtība ir tāda, ka nodokļu administrācija var koncentrēt savus ierobežotos resursus uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri netiek uzskatīti par "zema riska" nodokļa maksātājiem. Tādā veidā nodokļu administrācija palielina iespēju konstatēt nodokļu saistību izpildes neatbilstību. Padziļinātās sadarbības programmas veiksmīgas ieviešanas galarezultāts ir tāds, ka ir nodokļu maksātāji ar tiešiem padziļinātās sadarbības programmas ieguvumiem un nodokļu maksātāji bez tiešiem padziļinātās sadarbības programmas ieguvumiem, kuriem tiek piemērotas stingrākas pārbaudes. To var izteikt arī kā "burkāna un pātagas" pieeju nodokļu administrēšanā.2 Uzņēmējdarbības vidē arvien vairāk novērojama vērtību maiņa, tāpēc arvien skaļāki kļūst aicinājumi par biznesa modeļa pārdomāšanu, institūciju pārveidošanu un uzticības un pārliecības atjaunošanu, citiem vārdiem sakot - par korporatīvo sociālo atbildību, kas pēdējo 10 gadu laikā kļuvusi par neatņemamu uzņēmumu stratēģiju sastāvdaļu. Korperatīvā sociālā atbildība rosina sabiedrību un uzņēmējus uz sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību un tās attīstību globālajā līmenī ietekmē divi galveni faktori: 1) pieprasījums pēc sakārtotas uzņēmuma struktūras un sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības vides, skaidriem principiem un labas reputācijas, kļūstot par piegādātāju ārvalstu kompānijām vai to partneri; 2) nepieciešamība iekļūt globālajā tirgū un būt līdzvērtīgam spēlētājam, piedāvājot kvalitatīvus un atbildīgas uzņēmējdarbības principiem atbilstošus pakalpojumus un produktus. Vadoties pēc korporatīvās sociālās atbildības principiem gan Latvijā, gan citās valstīs ir attīstījušās dažādas iniciatīvas uzņēmēju motivēšanai, t.sk. godprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanā. Lietuvas iniciatīva "Baltais vilnis" Iniciatīvas mērķis ir sekmēt pārredzamu uzņēmējdarbības praksi Lietuvā, nodrošinot godīgu konkurenci attiecībās ar darbiniekiem, klientiem, partneriem un valsti. Iniciatīva ir vērsta uz pārredzamu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, caurspīdīgu algu politiku, caurspīdīgu piedalīšanos publiskos iepirkumos un godprātīgu nodokļu samaksu atbilstoši Lietuvas Republikas normatīvajiem aktiem. Zīmols "Baltais vilnis" ir pirmais un vienīgais atbildīgas un pārredzamas uzņēmējdarbības zīmes marķējums Lietuvā. Iniciatīvas zīmols tiek piešķirts uzņēmumiem vai organizācijām, kas atbalsta pārredzamas un godīgas uzņēmējdarbības principus Lietuvā un šo marķējumu uzņēmumi vai organizācijas izmanto marketinga materiālos, informatīvās kampaņās, lai informētu savus klientus, partnerus un sabiedrību par uzņēmuma vērtībām, kā arī aktīvi veicinot citus uzņēmumus pievienoties iniciatīvai, tādejādi padarot pievilcīgāku Lietuvas biznesa kultūru. Iniciatīvu īsteno biedrība "Investoru Forums". Iniciatīva ir dibināta 2007.gadā, un tā šobrīd apvieno gandrīz 60 uzņēmumus, kas pārstāv gan lielos un vidējos, gan mazos uzņēmumus. Iniciatīvas patronese ir Lietuvas valsts prezidente. Lai pieteiktos iniciatīvai, elektroniski ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa, norādot īsu un koncentrētu informāciju par uzņēmumu (pagājušā gada apgrozījumu, uzņēmuma galvenos darbības virzienus, motivāciju iestāties programmā), vienlaikus iesniedzot pieteikumu uzņēmums apliecina, ka tas ievēro caurskatāmu samaksas politiku, caurskatāmu dalību publiskos iepirkumos, kā arī veic nodokļu nomaksu saskaņā ar noteiktajiem likumiem Lietuvas Republikā. Minēto pieteikumu izvērtē iniciatīvas partneri, piemēram, Valsts nodokļu inspekcija, Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests. Stratēģiskās vadības instruments "Ilgtspējas indekss" Ilgtspējas indekss ir veidots, lai sekmētu atbildīga biznesa attīstību, vienlaikus publiskojot Latvijas uzņēmumus, kas atbilst starptautiski atzītiem kritērijiem. Iniciatīvas partneri ir Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Stratēģiskais vadības instruments palīdz uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un atbildības līmeni, vienlaikus sniedzot sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām objektīvus kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tālredzīgākos un atbildīgākos Latvijas uzņēmumus. Dalība Ilgtspējas indeksā ir brīvprātīga, bez maksas un pieejama jebkuram Latvijā reģistrētam uzņēmumam. Piecu gadu laikā indeksa pašvērtējuma iespējas izmantojuši vairāk nekā 200 uzņēmumi. Kā liecina pieredze un atsauksmes, vairākums uzņēmumu Ilgtspējas indeksā piedalās, lai sekotu līdzi sava snieguma dinamikai, salīdzinātu to ar citu uzņēmumu rezultātiem, saņemtu ekspertu rekomendācijas par prioritāri uzlabojamiem procesiem, kā arī lai labāk izprastu uzņēmuma atbilstību ilgtspējas jēdziena starptautiskajiem kritērijiem. Vienlaikus Ilgtspējas indekss kalpo kā būtisks mārketinga instruments biznesa attiecību dibināšanā vai nostiprināšanā.3 Lai piedalītos un iegūtu ilgtspējas indeksa novērtējumu, uzņēmumam ir jāparaksta apliecinājums par maksātnespējas statusa un nodokļu parādu neesamību, kā arī jāaizpilda pašvērtējuma anketa, kuru izvērtē eksperti atbilstoši starptautiski atzītai metodoloģijai. Ilgtspējas indeksa rezultāti tiek paziņoti ikgadējā noslēguma pasākumā, publicēti interneta vietnē ilgtspejasindekss.lv un īpaši veidotā pārskatā. Tā kā indeksa mērķis ir veicināt uzņēmumu izaugsmi, nevis sāncensību, publiskots tiek tikai uzņēmumu dalījums kategorijās atkarībā no to indeksa rādītājiem: platīna, zelta, sudraba un bronzas. Katrs Ilgtspējas indeksa dalībnieks saņem ekspertu padomes sagatavotu individuālu vērtējumu, kurā norādīts uzņēmuma iegūtais summārais rezultāts un katras sadaļas ietekme uz to, uzskaitīti pasākumi, ko uzņēmums apņēmies īstenot konkrētajā gadā, kā arī sniegti ekspertu komentāri un ieteikumi par soļiem, kuri palīdzētu uzņēmumam pilnveidot savu devumu katrā no sadaļām. 2.3. Identificētā problemātika Nenoliedzami uzņēmējdarbības vide ir mainīga, līdz ar to arī sabiedrības uzdevums ir spēt pielāgoties šiem mainīgajiem apstākļiem, lai radītu visus priekšnosacījumus programmas turpmākai attīstībai, kā arī nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas ciešākai sadarbībai. Līdz ar to ir identificēti vairāki riski, kuru novēršanai programma būtu pilnveidojama. Programmas administrēšana un uzraudzība būtu vienkāršojama Programmas administrēšanas process ir laikietilpīgs. Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.459 "Noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmas darbību" katru pretendenta atbilstību izvērtē Valsts ieņēmuma dienests, savukārt Finanšu ministrija un tās izveidota komisija pieņem lēmumu Administratīvā procesa likuma noteiktajos termiņos par katra programmas dalībnieka statusa piešķiršanu vai zaudēšanu. Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumi Nr.459 "Noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmas darbību" nepieļauj novirzes no definētajiem kritērijiem, līdz ar to Finanšu ministrijai un tās izveidotajai komisijai par jebkuru novirzi no definētajiem kritērijiem ir jāveic izvērtēšana un lēmuma pieņemšana administratīvā procesa kārtībā, lai gan atsevišķos gadījumos novirzes var būt nebūtiskas, līdz ar to ieguldītais laika un resursu patēriņš nav samērojams ar konstatētās novirzes ietekmi uz uzņēmuma dalību programmā. Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu 2017.gada uzsāka darbu pie Padziļinātās sadarbības programmas pilnveidošanas un ir apzināti sociālo un sadarbības partneru viedokļi. Sociālo un sadarbības partneru identificētie riski un sniegtās rekomendācijas Ar Ministru kabineta 2011.gada 19.decembra rīkojumu Nr.673 tika atbalstīta koncepcija "Par Padziļinātās sadarbības programmu", kurā noteikts, ka "paredzēts noteikt 12 mēnešu pārejas periodu, kurā dalībnieku saraksta kritērijiem kvalificētos ierobežots juridisko personu skaits, tas ir, galvenokārt lielie uzņēmumi. Savukārt pēc sākotnējās ieviešanas pārejas perioda beigām iespēja iekļūt dalībnieku sarakstā tiks nodrošināta jebkurai juridiskajai personai, kura pierādījusi izcilību attieksmē pret valsti. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka "Padziļinātās sadarbības programmas mērķis ir veicināt nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas ciešāku un efektīvāku sadarbību un mazināt administratīvo slogu." Tās ietvaros notiek Padziļinātās sadarbības programmā iekļautā nodokļu maksātāja brīvprātīga sadarbība ar valsts pārvaldes iestādi. Kopš 2012.gada 1.jūlija ir pagājuši pieci gadi un Padziļinātās sadarbības programmas kritēriji joprojām ir nesaderīgi ar koncepcijā iekļauto, kā arī Padziļinātās sadarbības programmas mērķi, liedzot Padziļinātā sadarbības programmai pievienoties jebkurai juridiskai personai, kas sociālo un sadarbības partneru ieskatā ir būtisks priekšnoteikums Padziļinātās sadarbības programmas mērķa sasniegšanai un jēgai. Sociālie partneri vērš uzmanību, ka jebkurš godprātīgs un valstij lojāls nodokļu maksātājs ir vērā ņemams, līdz ar to ir jādomā par visu nodokļu maksātāju nodokļu morāles celšanas un nodokļu nomaksas motivācijas rīkiem. Sociālo un sadarbības partneru ieskatā Padziļinātās sadarbības programmas kvalificēšanās kritēriji ir jāvienkāršo, paturot galvenos virsprincipus - nodokļu maksāšanas disciplīna, sekmīga uzņēmējdarbība, likumpaklausība un uzņēmuma vadības reputācija. Šobrīd Padziļinātās sadarbības programmas kritēriju kopums ir nesaderīgs ar tās mērķi un nesamērīgs ar izvirzīto kritēriju radīto administratīvo slogu nodokļu maksātājam, kā arī Padziļinātās sadarbības programmā paredzētajām priekšrocībām, kas kopumā nemudina nodokļu maksātāju kļūt par Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku. Kritēriji rada iespaidu, ka nodokļu administrators (valsts) uzskata, ka nodokļu maksātāja izcilība attiecībā pret valsti ir mērāma pēc tā apgrozījuma, darbinieku skaita, ienesīguma u.c. specifiskiem kritērijiem, kuriem kvalificēties var vien aptuveni 1500 Latvijas (lielo) nodokļu maksātāju, no kuriem, jāatzīmē, 2016.gada nogalē kvalificējušies bija tikai 66. Liela daļa godprātīgo nodokļu maksātāju atbalsta Padziļinātās sadarbības programmas mērķi un vēlas kļūt par programmas dalībniekiem, tomēr dalība programmā ir liegta, jo tie nekvalificējas Padziļinātās sadarbības programmas dalībai izvirzītajiem kritērijiem. Padziļinātās sadarbības programmas kritērijiem un administrēšanai jānotiek automātiski, neparedzot tam atsevišķu personālsastāvu (Komisiju, kā tas ir šobrīd). Pieteikšanās procesam Padziļinātās sadarbības programmai jābūt elektroniskam, iekļaušanai Padziļinātās sadarbības programmā, administrēšanai un uzraudzībai jābūt automātiskai. Attiecībā uz statusa atņemšanu, nesaskatām nepieciešamību katru reizi bez brīdinājuma izslēgt Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, ja tiek konstatēta kāda no statusa atņemšanas pazīmēm iestāšanās. Daudz lietderīgāk būtu apturēt uz laiku dalību Padziļinātās sadarbības programmā, ļaujot programmas dalībniekam novērst apstākļus, kas iestājušies un ir par pamatu tā dalības Padziļinātās sadarbības programmā apturēšanai vai izslēgšanai. Šobrīd liela daļa nodokļu maksātāju nav motivēti kļūt par Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, jo piedāvātās priekšrocības nav aktuālas, kā arī samērīgas ar izvirzītajiem kritērijiem, kas nodokļu maksātājam jāizpilda. Daļa nodokļu maksātāju dalību Padziļinātās sadarbības programmā uztver kā patriotisku pienākumu un/vai (uzņēmuma) korporatīvās sociālās atbildības politikas sastāvdaļu, savukārt praktisku labumu dalībai Padziļinātās sadarbības programmā nesaskata. Nodokļu maksātāju ieskatā priekšrocību un privilēģiju grozs būtu pārskatāms, piemēram, piedāvājot atvieglotas procedūras, atlaides valsts pakalpojumiem, papildus punktus (priekšrocības) valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos utt. Nodokļu maksātāju sniegtās rekomendācijas: • rast iespēju Padziļinātās sadarbības programmā iekļaut arī uzņēmumu grupas, piemēram, izmantojot kritērijus līdzīgi kā šobrīd ir Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) grupu (PVN grupas mērķis ir optimizēt PVN grupā ietilpstošo uzņēmumu naudas plūsmu grupas ietvaros, lai par saņemtajiem un sniegtajiem pakalpojumiem savstarpēji nemaksātu nodokli) veidošanas regulējumā; • samazināt Padziļinātās sadarbības programmas dalībā esošām grupām administratīvo slogu attiecībā uz transferta cenām, proti, atbrīvot no dokumentācijas sagatavošanas par darījumiem Latvijas grupas ietvaros; • pārliecinoties par Padziļinātās sadarbības programmas uzņēmuma iekšējām nodokļu kontroles procedūrām un to kvalitāti, samazināt nodokļu auditam atvērto gadu skaitu līdz 1 vai 2; • atbrīvot Padziļinātās sadarbības programmas uzņēmumus no administratīvās prasības saņemt atļaujas maksājumiem ofšoru teritorijām (pakalpojumiem); • attiecībā uz PVN datu salīdzināšanu, paļauties, ka Padziļinātās sadarbības programmas uzņēmums ir darījumus atspoguļojis korekti un atbilstošā periodā; • nodokļu maksātāju - programmas dalībnieku segmentēšana. Ieteicams pārvērtēt programmas mērķauditoriju un izstrādāt Valsts ieņēmumu individuālo sadarbības modeli ar katru dalībnieku grupu; • programmas dalībnieka statusa iegūšanas kritēriju izvērtēšana. Formālo kritēriju, kas neļauj Valsts ieņēmumu dienestam gūt pārliecību par nodokļa maksātāja godprātīgumu, to finansiālo stāvokli, atcelšana vai precizēšana (piem., Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 459 3.7. punkta (sodi par darba tiesisko attiecību pārkāpumiem), 3.8. punkta (finanšu rādītāju atbilstība vidējiem rādītājiem nozarē pēc NACE2 klasifikatora), 3.13. punkta (darbinieku skaits)); • slieksnis, kas atrunāts Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 459 3.7. punktā (sodi par darba tiesisko attiecību pārkāpumiem) var tikt noteikts procentuāli, vērtējot uzņēmuma darbinieku skaitu un kopējo atalgojuma summu. Šobrīd spēkā esošie kritēriji var radīt nevienlīdzīgu attieksmi un nostādīt lielākos nodokļu maksātājus sliktākā situācijā nekā pārējie; • nodokļu risku vadības sistēmas pilnveidošana; • priekšrocību paplašināšana, piemēram, nodokļu atvieglojumu piešķiršana attiecībā uz izmaksām, kas ir saistītas ar iekšējo risku vadības sistēmas pilnveidošanu, atvieglojumi attiecībā uz transfertcenu iepriekšējo vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu. 2.4. Veiktie pētījumi par Padziļinātās sadarbības programmas darbību LTRK aptauja Laika periodā no 2017.gada 11.augusta līdz 28.augustam LTRK veica savu biedru aptauju par līdzšinējās Padziļinātās sadarbības programmas jeb "(uzņēmēju) baltais saraksts" īstenošanu, praktiskumu uzņēmējiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Aptaujā piedalījās 90 respondentu no 4 dažādām uzņēmējdarbības nozarēm: Grafiks Nr.1 Avots: LTRK Aptauja, 2017 Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa no tās dalībniekiem nav Finanšu ministrijas iniciētās Padziļinātās sadarbības programmas jeb "(uzņēmēju) baltais saraksts" dalībnieki, kas varētu liecināt par nepietiekamu informētību par iespējām piedalīties šajā programmā: Grafiks Nr.2 Avots: LTRK Aptauja, 2017 Aptaujas dalībniekiem tika uzdotie jautājumi par 9 dažādām pozīcijām, kas tiek īstenotas šī brīža Padziļinātās sadarbības programmas ietvaros. Dalībnieki tika aicināti novērtēt īstenoto pasākumu noderīgumu komersantiem skalā no 1 (nav svarīgi) līdz 5 (ļoti svarīgi): Attēls Nr.1 Avots: LTRK Aptauja, 2017 Aptaujas dalībniekiem tika piedāvātas 8 jaunas priekšrocības, kuras būtu papildus ieviešamas Padziļinātās sadarbības programmā. Dalībnieki tika aicināti novērtēt jaunieviešamo pasākumu noderīgumu skalā no 1 (nav svarīgi) līdz 5 (ļoti svarīgi): Attēls Nr.2 Avots: LTRK Aptauja, 2017 SIA "PricewaterhouseCoopers" pētījums Lai noskaidrotu iemeslus, kas pašlaik motivē vai kavē nodokļu maksātājus pieteikties Padziļinātās sadarbības programmai, kā arī lai uzzinātu, ko uzņēmēji sagaida no Padziļinātās sadarbības programmas SIA "PricewaterhouseCoopers" 2017.gada maijā veica uzņēmēju aptauju, kurā piedalījās 53 respondenti, no tiem 16 uzņēmumi, kas aptaujas laikā ir Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki, un 37 uzņēmumi, kas nav programmas dalībnieki. Lielākā daļa no respondentiem jeb 81,08%, kas nav iekļauti Padziļinātā sadarbības programmā, atzina, ka ir informēti par Padziļināto sadarbības programmu un tās darbības principiem. Vērtējot iemeslus, kāpēc uzņēmumi nav pievienojušies Padziļinātai sadarbības programmai, 23,38% gadījumu respondenti norādījuši, ka administratīvais slogs pret priekšrocībām ir nesamērīgs, 15,58% tos attur sarežģīta pievienošanās procedūra, 12,99% tie neatbilst programmas noteiktajiem kritērijiem, kas raksturo uzņēmuma lielumu un darbības ienesīgumu, 10,39% ir neskaidri kritēriji nodokļu risku vadības ieviešanai, 9,09% nav ticības, ka programmas priekšrocības tiek īstenotas, 9,09% nav pietiekamas informācijas par programmu, 7,79% risks, ka dalībnieka statuss bez brīdinājuma varētu tikt atņemts, kas savukārt radītu apdraudējumu uzņēmuma reputācijai, 6,49% programmas piedāvātās priekšrocības nav saistošas un attiecīgi 5,19% gadījumu respondenti norādījuši citu iemeslu, kā piemēram, saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vēstule par to, ka attiecīgajā periodā netiks veikts audits. Aptaujas rezultātā respondentiem tika dota iespēja norādīt faktorus (Attēls Nr. 3), kas varētu mudināt uzņēmumus kļūt par Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. Attēls Nr.3 Avots: PWc Aptauja, 2017 Vērtējot to respondentu atbildes (Attēls Nr.3), kuri šobrīd nav iekļauti Padziļinātās sadarbības programmā, iezīmējas trīs galvenie aspekti, kas ļautu programmu padarīt pievilcīgāku: - nepieciešams ieviest atvieglotus kontroles mehānismus, kas vairāk orientēti uz preventīviem pasākumiem, nevis retrospektīvām kontrolēm, - vienlīdz svarīgi tiek norādīts, ka nepieciešams pārskatīt Padziļinātās sadarbības programmas iekļūšanas kritērijus, kas savukārt pierāda to, ka potenciāli iespējamais programmas dalībnieku skaits varētu būt daudz lielāks. - kā trešais būtiskākais faktors, kas varētu mudināt uzņēmumu kļūt par programmas dalībnieku, tiek norādīts, ka nepieciešams pārskatīt programmas dalībnieka statusa zaudēšanas kārtību, nosakot periodu, kurā uzņēmumam ir atļauts novērst pārkāpumu, tādējādi izslēdzot gadījumus, kad par nebūtiskiem vai formāliem pārkāpumiem uzņēmums tiek izslēgts no programmas, kā rezultātā var tikt apdraudēta uzņēmuma reputācija. Aptaujas rezultāti liecina, ka 69,44% no respondentiem, kuri šobrīd nav Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki, uzskata, ka Padziļinātās sadarbības programmas priekšrocības būtu jāpiešķir arī ārpus nodokļu administrēšanas jomas, kā piemēram, publiskajos iepirkumos, valsts vai pašvaldību pakalpojumu saņemšanā, un attiecīgi 30,56% no respondentiem uzskata, ka programmas priekšrocības vajadzētu piešķirt tikai nodokļu administrēšanas jomā. Vērtējot to respondentu daļu, kas ir Padziļinātas sadarbības programmas dalībnieki, redzams, ka tikai 25% programmas darbību vērtē pozitīvi un lielākā daļa jeb 75% no respondentiem uzskata, ka programmas piedāvātās priekšrocības ir nebūtiskas. Zemāk esošajā attēlā (Attēls Nr.4) norādīts esošo programmas dalībnieku vērtējums par programmas sniegtajām priekšrocībām. Attēls Nr.4 Avots: PWc Aptauja, 2017 Analizējot Padziļinātās sadarbības programmas piešķirtās priekšrocības un to izmantošanu no esošiem programmas dalībniekiem 43,75% ir atzinuši, ka izmanto un ir apmierināti ar Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS) pieejamo informāciju par datu neatbilstību, 37,50% ar paātrinātu atbildes saņemšanu uz iesniegumiem, 31,25% ir apmierināti ar individuālo Valsts ieņēmumu dienesta konsultantu un attiecīgi tāda pat respondentu daļa jeb 31,25% ir apmierināta un izmanto PVN pārmaksas atmaksu piecu darba dienu laikā. Aptaujas rezultāti apstiprina, ka, lai motivētu programmas dalībniekus un padarītu programmu pievilcīgāku lielākam skaitam uzņēmēju, ir nepieciešami programmas uzlabojumi. No esošajiem Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem 26,42% respondentu uzskata, ka būtu jāievieš atviegloti nodokļu kontroles mehānismi, kas vairāk orientēti uz preventīviem pasākumiem, nevis retrospektīvām kontrolēm, 20,75% programmas kritēriji nevar būt atkarīgi no kvantitatīviem rādītājiem, tiem jābūt vērstiem uz nodokļu maksāšanas disciplīnu, reputāciju, 20,75% programmas dalībniekiem būtu jāpiešķir priekšrocības ārpus nodokļu piemērošanas un administrēšanas jomas, 18,87% būtu jāpārskata dalībnieka statusa atņemšanas kārtība, ieviešot periodu, kurā uzņēmumam ir atļauts novērst pārkāpumu un attiecīgi 9,43% gadījumos respondenti uzskata, ka dalībnieka statuss būtu vienlaikus jāpiešķir visai uzņēmuma grupai.