14. Article

Satversmes tiesai jāpārbauda, vai un ciktāl, ņemot vērā apstrīdētās normas saturu, prasījums izskatāmajā lietā ir izspriests. Satversmes tiesa 2006. gadā jau ir secinājusi, ka spriedumā lietā Nr. 2000-03-01 ir ticis izspriests arī prasījums par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. un 9. pantam. Tomēr tiesa ņēmusi vērā, ka spriedumā lietā Nr. 2000-03-01 apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma samērīgums ir izvērtēts konkrētajos apstākļos, kādi bija sprieduma pasludināšanas brīdī, bet nav izvērtēts "uz visiem laikiem". Tādēļ spriedumā lietā Nr. 2005-13-0106 Satversmes tiesa vērtējusi arī to, vai apstrīdētajā normā ietvertajam personas tiesību ierobežojumam, proti, liegumam kandidēt vēlēšanās, ir leģitīms mērķis un vai ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi. Savukārt attiecībā uz prasījumu izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam Satversmes tiesa secināja, ka prasījums par to, vai apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi atkarībā no personas politiskajiem uzskatiem, jau ir izspriests spriedumā lietā Nr. 2000-03-01. Tādēļ spriedumā lietā Nr. 2005-13-0106 Satversmes tiesa vērtēja vienīgi to, vai pamattiesības netiek ierobežotas diskriminējošā veidā. Spriedumā lietā Nr. 2005-13-0106 Satversmes tiesa citstarp nospriedusi, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1., 9. un 91. pantam (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 10.2., 11.3., 11.4., 12. punktu un nolēmumu daļu). Izskatāmajā lietā prasījums par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. un 9. pantam pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar lietās Nr. 2000-03-01 un Nr. 2005-13-0106 izvērtēto prasījumu. Savukārt attiecībā uz prasījumu izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam pieteikumā ir norādīti juridiski argumenti par vienlīdzības principa pārkāpumu, kuri nav vērtēti nedz spriedumā lietā Nr. 2000-03-01, nedz spriedumā lietā Nr. 2005-13-0106. Tādējādi prasījums par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar lietā Nr. 2000-03-01 un Nr. 2005-13-0106 izvērtēto. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, būtiski mainoties lietas apstākļiem, prasījumu vairs nevar uzskatīt par izspriestu. Tāpēc atsevišķos gadījumos, izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, iepriekšējā spriedumā izteiktos secinājumus, kā arī tiesību sistēmas izmaiņas un konstatējusi, ka pastāv būtiski jauni apstākļi, Satversmes tiesa var izvērtēt tādu prasījumu, kas jau reiz ir izspriests. Arī izmaiņas tiesību normas interpretācijā sakarā ar dzīves apstākļu un sabiedrības uzskatu maiņu var tikt uzskatītas par būtisku jaunu apstākli, kura dēļ prasījumu nevar uzskatīt par izspriestu (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 10.1. un 10.3. punktu). Gan spriedumā lietā Nr. 2000-03-01, gan spriedumā lietā Nr. 2005-13-0106 Satversmes tiesa uzsvērusi, ka, ņemot vērā Latvijas demokrātijas attīstības vēsturiskos apstākļus, pašreizējo politisko situāciju valstī un ar to saistītos blakusapstākļus, apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums vēl kādu laiku ir saglabājams, tomēr ir nepieciešams periodiski izvērtēt šāda ierobežojuma saglabāšanas nepieciešamību un pamatotību (sk. Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 6. punktu un 2006. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 10.2. un 17.3. punktu). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi uz Latvijas demokrātijas stabilitātes līmeņa pieaugumu, ko veicina Latvijas pilnīga integrācija Eiropā, un aicinājusi Latviju pastāvīgi pārskatīt apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2006. gada 16. marta sprieduma lietā "Ždanoka pret Latviju", pieteikums Nr. 58278/00, 135. punktu). Satversmes tiesa ņem vērā, ka lieta Nr. 2005-13-0106 tika izskatīta pirms divpadsmit gadiem. Satversmes tiesa šā sprieduma 13.2. punktā secinājusi, ka apstrīdētā norma šobrīd ir interpretējama tādējādi, ka tā liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personai, kura pēc 1991. gada 13. janvāra, darbojoties apstrīdētajā normā minētajās organizācijās, ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Tas atzīstams par būtisku jaunu apstākli, tāpēc prasījums par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. un 9. pantam nav atzīstams par jau izspriestu. Savukārt prasījums izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam pēc būtības ir mainījies un tātad arī šajā daļā nav atzīstams par izspriestu. Līdz ar to tiesvedība lietā turpināma.