19. Article

Lai izvērtētu, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jāpārbauda: 1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas, un vai likums nodrošina aizsardzību pret tā patvaļīgu piemērošanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 14. punktu). Lai gan Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums tā vispārīgā un novecojušā rakstura dēļ neesot noteikts ar likumu, tomēr viņa nav norādījusi un no lietas materiāliem arī neizriet tādi apstrīdētās normas pieņemšanas un izsludināšanas vai saprotamības aspekti, kas ļautu apšaubīt to, ka šajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums tā pieņemšanas laikā ir noteikts ar likumu (sk. Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 5. punktu un 2006. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 15. punktu). Apstrīdētā norma ir pieņemta ar 1995. gada 25. maija Saeimas vēlēšanu likumu. Likums tika pieņemts un izsludināts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. No apstrīdētās normas nepārprotami izriet ierobežojums, kas personai, kura, darbojoties apstrīdētajā normā minētajās organizācijas, ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, liedz tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās, jo laika gaitā normas mērķis savā būtībā nav mainījies. Tas, ko likumdevējs sākotnēji vēlējies, pieņemot apstrīdēto normu, proti, aizsargāt konstitucionālo orgānu - likumdevēju, no personām, kuras ar savu rīcību apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, arī šobrīd un pašreizējā tiesību sistēmā ir šīs normas objektīvais mērķis. Persona var izprast ierobežojuma saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas. Tātad apstrīdētā norma ir pietiekami skaidri formulēta un tās piemērošanas sekas ir paredzamas. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.